Ārlietu ministrija savu darbinieku dzīvokļiem pērn tērējusi 4,2 miljonus eiro

Ministrijā norādīja, ka izmaksu ziņā dārgākās valstis ir Lielbritānija un ASV. Piemēram, Londonā un Ņujorkā vidēji viena darbinieka dzīvesvietas izmaksas veido ap 32 000 eiro gadā. Šīm valstīm seko Īrija, Japāna un Šveice, kur vidējās izmaksas uz vienu darbinieku ir tuvu 30 000 eiro gadā.

ĀM skaidroja, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai jeb darbiniekam laikā, kad tā pilda dienestu ārvalstī, tiek kompensēti dzīvokļa īres izdevumi un komunālie maksājumi.

Sākot ar 2019. gada 1. janvāri ir spēkā Ministru kabineta (MK) grozījumi noteikumos, kas paredz dienesta dzīvokļu īres un komunālo pakalpojumu kompensācijas izmaiņas, paaugstinot kompensācijas limitu. Limitu paaugstināšana bija nepieciešama, jo līdz šim dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēri ilgstoši netika pārskatīti, proti, būtiskas izmaiņas neesot veiktas jau pēdējos 15 gadus, skaidroja ĀM, kā rezultātā tie neatbilda faktiskajai situācijai dzīvokļu īres tirgū ārvalstīs.

"Piemēram, Berlīnē, kas, pēc starptautiskajiem dzīves dārdzības rādītājiem, nav to valstu vidū, kurās ir dārgākais dzīves līmenis, pēdējos gados strauji cēlušās dzīvokļu īres maksas. Saskaņā ar statistikas datiem dzīvokļu īres maksas pieaugums īpaši ietekmējis vidēja izmēra dzīvokļus. 2015.gada pirmajā pusgadā vien salīdzinājumā ar 2014.gadu dzīvokļu īres maksa ir pieaugusi par 24,2%, savukārt kopš 2015.gada - vēl par 12,1%," skaidroja ĀM.

Beļģijā, Lielbritānijā, ASV - Ņujorkā, īres tirgus regulējums paredz, ka izīrētājs reizi gadā var noteikt īres maksas pieaugumu jeb indeksāciju, piemēram, atkarībā no dzīves dārdzības koeficienta vai inflācijas konkrētajā valstī, vai konkrētās valsts nodokļu kāpuma ietekmē, kas ievērojami sadārdzina īres izmaksas, pat ja sākumā dzīvojamā platība atrasta par iespējami zemu samaksu, uzsvēra ministrijā.

Gadījumos, ja īres maksas indeksācija nav paredzēta konkrētās valsts īres tiesiskajā regulējumā, kā liecina īres līgumu slēgšanas prakse, izīrētāji nepiekrīt slēgt īres līgumus ilgāk kā uz vienu gadu, tādējādi paredzot iespēju pārskatīt īres maksas apmēru, izbeidzoties līguma termiņam. ĀM vērsa uzmanību, ka lielākoties īres maksa nākamajam periodam tiek paaugstināta, nevis samazināta.

Ņemot vērā, ka līdz šim noteiktais kompensācijas apmērs neatbilda faktiskajai situācijai dzīvokļu īres tirgū ārvalstīs, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas un darbinieki spiesti izvēlēties dzīvokļus, kas nereti neatbilst drošības standartiem, kā rezultātā darbinieki ik dienas ir pakļauti drošības riskiem, uzsvēra ministrijā.

Tāpat darbinieki nesamērīgi ilgu laiku pavada ceļā no īres dzīvokļa uz pārstāvniecību un atpakaļ, kas tiešā veidā ietekmē diplomātiskā un konsulārā dienesta funkciju veikšanu, īpaši gadījumos, kad nepieciešama ātra rīcība, piemēram, konsulārie gadījumi, situācijas apstākļus raksturoja ĀM.

Ministru kabineta noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām, valsts tiešās pārvaldes amatpersonām, karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību paredz dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem divu cilvēku ģimenei, bet par katru nākamo ģimenes locekli kompensācijas apmērs palielinās par 5%, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos paredzētos limitus, skaidroja ministrijā.

Ministrija 2019. gadam ir noteikusi samazinātu kompensācijas apmēru nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos.

Normatīvie akti paredzot arī pabalsta par laulātā un bērnu uzturēšanos ārvalstī izmaksu, kā arī bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju.