PTAC: komersanti nedrīkst patērētājiem piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem
Komersanti nedrīkst patērētājiem piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem, pavēstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santa Zarāne.
Viņa informēja, ka PTAC, veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka atsevišķi komersanti, patērētājiem pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tostarp norēķinu kartes vai internetbankas pieprasa papildu maksu. Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī "transakcijas maksu", "komisijas maksu" vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.
Zarāne norādīja, ka līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa "pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu" vai tml. papildu maksu, piemēram, norādot, ka "Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99% apmērā". Minētā papildu maksa tiek prasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.
Tāpat konstatētas situācijas, kad par patērētāja veiktu norēķinu skaidrā vai bezskaidrā naudā uz vietas pakalpojuma sniegšanas vietā pakalpojuma sniedzējs pieprasa papildu maksu, piemēram, "veicot maksājumus kluba reģistratūrā tiek piemērota papildu administrācijas maksa 1 (viens) eiro".
PTAC vērš uzmanību, ka attiecībā uz bezskaidras naudas darījumiem ir piemērojams Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Atbilstoši likuma 77.panta trešajai daļai maksājuma saņēmējam, proti, preces pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts pieprasīt no maksātāja maksu par konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu. Atbilstoši likuma pirmā panta 14.punktam maksājuma instruments ir jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu. Proti, par maksājuma instrumentu ir uzskatāma gan pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais apmaksas veids, izmantojot norēķinu kartes vai internetbankas iespējas, gan arī procedūru kopums, ko pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi attiecīgā apmaksas veida izmantošanai.
Atbilstoši likuma prasībām, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam, pieprasot apmaksu par patērētāja veikto pasūtījumu, nav tiesības papildus pieprasīt maksu par kāda konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu. Vienlaikus patērētājam jārēķinās ar izmaksām, kuras viņam tiešā veidā varētu būt jāsedz kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam saistībā ar attiecīgā pakalpojuma izmantošanu, piemēram, internetbankas maksājuma gadījumā tā varētu būt kredītiestādes pakalpojuma maksa par maksājuma uzdevuma izpildi, klāstīja PTAC pārstāve.
Attiecībā par darījumiem ar skaidru naudu PTAC informēja, ka norēķini skaidrā naudā, izmantojot banknotes un monētas, nav uzskatāmi par maksājumu instrumentu izmantošanu, taču šāds norēķinu veids uzskatāms par tiešu pasūtījuma apmaksas saistības izpildi. Atbilstoši normatīviem pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums patērētājiem sniegt patiesu informāciju par piedāvātu preču vai pakalpojumu galīgo cenu. Savukārt patērētājiem ir tiesības paļauties uz to, ka, veicot samaksu atbilstoši attiecīgajai preces vai pakalpojuma cenai, tiks pienācīgi izpildīta pirkuma apmaksas saistība. Situācijā, kad par norēķināšanos skaidrā naudā pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs no patērētāja pieprasa papildu maksu, tiek izdarīts patērētāja tiesību pārkāpums, jo patērētājs tiek maldināts par attiecīgās preces vai pakalpojuma galīgo cenu. Proti, patērētājam nav iespējams attiecīgo preci vai pakalpojumu iegādāties par piedāvāto cenu. Vienlaikus šādās situācijās patērētājam tiek radīti šķēršļi pirkuma apmaksas saistības pienācīgai izpildei, veicot samaksu pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam tiešā veidā.
"Saistībā ar minēto PTAC vērš uzmanību, ka izmaksas, kas preču pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem rodas konkrēto maksāšanas instrumentu vai skaidras naudas apmaksas izmantošanas gadījumos ir sedzamas no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Līdz ar to tās var tikt iekļautas preču vai pakalpojumu cenās, taču tās nevar tikt pieprasītas no patērētājiem kā papildu maksa par attiecīgā norēķinu veida izmantošanu," norādīja PTAC pārstāve.
Zarāne norādīja, ka, konstatējot patērētāju tiesisko interešu aizskārumu, PTAC ir veicis saziņu ar konkrētajiem komersantiem un vairāki no tiem ir veikuši labprātīgās darbības, nodrošinot, ka patērētājiem, veicot pirkumu vai rēķina apmaksu par pakalpojumu, netiek piemērota papildu maksa par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem.
PTAC aicina arī citus komersantus ievērot normatīvu prasības un nepiemērot patērētājiem papildu maksu par attiecīgā norēķina veida izmantošanu. Vienlaikus PTAC aicina arī patērētājus būt vērīgiem un ziņot par pārkāpumiem.
