VID vadītāja Pētersone: par situāciju ar negodprātīgajiem darbiniekiem

Pēdējā laikā medijos bieži dzirdama kritika par Jūsu vadīto iestādi, īpaši tiek cilāti fakti, kas saistīti ar personāla godīgumu. Vai un kā ir iespējams nodrošināties pret korupciju?

Gribētos atkārtoti vērst sabiedrības uzmanību – stājoties amatā, valsts iestādes vadītājs, atšķirībā no privātā sektora, nav tiesīgs nekavējoties, pēc saviem ieskatiem, mainīt komandu vai piesaistīt paša izvēlētus darbiniekus. Iestādes vadītājam jāpaļaujas uz to, ka esošie personāla kontroles mehānismi izstrādāti un darbojas pietiekami efektīvi, lai novērstu iespējamos riskus. Tā, piemēram, lai kļūtu par VID ierēdni cilvēkam ne tikai jāiztur konkurss uz noteiktu amata vietu, bet arī jāatbilst” visiem likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” minētajiem kritērijiem, tas ir, lai kļūtu par VID ierēdni personai ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim, jāpārvalda latviešu valoda, ir jābūt augstākajai  izglītībai, tā nedrīkst būt sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevar būt atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā, nevar būt bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks, nevar būt VID ģenerāldirektora, viņa vietnieka vai tiešā vadītāja radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā un citiem kritērijiem, ko nosaka likums. Tas ir nopietns atlases mehānisms, kuram būtu jāgarantē, ka ierēdņa statuss tiek piešķirts tikai kompetentiem un godprātīgiem pretendentiem. Tomēr neviena atlase nenodrošina pilnīgu izvairīšanos no negatīvajiem cilvēciskā faktora aspektiem, kas var izpausties, darbiniekam stājoties amatā vai pildot savus dienesta pienākumus. VID kā jebkura cita valsts iestāde paļaujas, ka ierēdnis ir likuma paklausīgs un tos ievēro, tāpat ievēro savas darbavietas iekšējos noteikumus, tajā skaitā VID ētikas kodeksu.

Tomēr ir jābūt mehānismam kā atbrīvoties no negodprātīgiem darbiniekiem?

Protams, lai arī pamatā iestādes vadībai ir jāpaļaujas uz ierēdņu godprātīgu un lojālu attieksmi pret iestādi un valsti kopumā, neizbēgami ir riski, ka kāds no ierēdņiem rīkosies negodprātīgi gan pret iestādi, gan arī pret likumu. Tas, ka VID attīrās ir fakts, bet runa nav par pāris dienās vai nedēļās paveicamu uzdevumu, pie kura nekad vairs nebūs jāatgriežas. Pirmkārt, tas ir ikdienas darbs ar personālu, otrkārt, būtiski ir apzināties – lai negodīgus ierēdņus VID no sava kolektīva izskaustu, ir jāiegūst objektīva pierādījumu bāze, kas ļauj uzsākt procedūru par šāda ierēdņa atbrīvošanu no amata pienākumu pildīšanas. Emocijas ir jāatstāj otrajā plānā, tā vietā – strikti jārīkojas likuma ietvaros. Kritēriji saskaņā ar kuriem ierēdni no darba var atbrīvot uzskaitīti “Valsts civildienesta likuma” 41.pantā.

VID, tāpat kā jebkurā citā iestādē, pastāv korupcijas riski, un to izskaušana, mazināšana iespējama, pateicoties rūpīgam ikdienas darbam, kura juridiskie mehānismi atrunāti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālprocesa likumā un citās likumdošanas aktu normās. Kā piemērs, ja pierādījumi par kukuļņemšanu ir gūti kriminālprocesa ietvaros, VID izmeklētājs var pieņemt lēmumu par attiecīgās personas atstādināšanu no amata. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz veikt dienesta pārbaudi, iniciēt disciplinārlietu, kā ietvaros paredzēti atsevišķi gadījumi, kuros var sodīt ar atbrīvošanu no amata. 2015.gadā disciplināri sodītas 25 VID amatpersonas: rājiens piemērots 12, mēnešalgas samazināšana – 11, bet atbrīvošana no amata – 2 amatpersonām.

Cilvēki, kuru krāpnieciskās darbības saistītas ar finanšu sfēru labi pārzina likumdošanu un attapīgi māk slēpt pēdas, piemēram, iesaistot savus ģimenes locekļus. Kā varat būt droši, ka savāktā pierādījumu bāze pret noteiktu darbinieku ir pilnīga?

Apzinoties cilvēciskā faktora ietekmi, VID uzrauga darbiniekus ar augstiem korupcijas riskiem, izmantojot fizisko personu nodokļu nemaksāšanas novēršanas sistēmu RASA, kurā integrēti ne tikai visu valsts amatpersonu deklarāciju dati, bet arī citos reģistros uzkrātie. Analizējot VID darbiniekus, papildus tiek vērtēta arī VID rīcībā esoša informācija par amatpersonu ģimenes locekļiem, veiktajiem darījumiem. Nesakritību vai aizdomu gadījumos tiek pieprasīta papildu informācija, darījumus apliecinošie dokumenti, kredītiestāžu norēķinu kontu izraksti, kā arī veikti fizisko personu auditi. Pārbaužu rezultātā atklātie pierādījumi var kalpot par iemeslu VID Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļai uzsākt kriminālprocesu pret iespējamās noziedzīgās darbībās vainīgo VID darbinieku, kas praksē nereti jau piedzīvots. Savukārt šo kriminālprocesu uzrauga Prokuratūra.

Papildus tam, pilnveidojot VID Iekšējās drošības daļas analītisko un operatīvo darbu un izmantojot jau esošās VID informācijas sistēmas, tiek vērtēta detalizētu informācija ne tikai par VID amatpersonu un darbinieku, bet arī viņu tuvāko ģimenes locekļu un radinieku patieso mantisko stāvokli. Pateicoties šai sistēmai, ar laiku būs iespējams arī izstrādāt riska personas jeb “aizdomīgā darbinieka” profilu, kas ļaus daudz īsākā laikā un precīzāk identificēt aizdomīgās personas VID darbinieku vidū, iespējami operatīvi uz to reaģēt un izskaust šādus darbiniekus no mūsu rindām.

Jāuzsver, ka, lai arī korupcijas gadījumi VID ierēdņu vidū ir sastopami, tāda attieksme pret darbu raksturīga atsevišķiem indivīdiem un nekādā gadījumā nav attiecināma uz visiem VID ierēdņiem, kas godprātīgi pilda savus amata pienākumus. Jāatzīmē, ka VID darbinieki tiek uzraudzīti arī no ārienes, piemēram, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja puses.

Viens no faktoriem, kas rosina cilvēkus kļūt negodīgiem, ir atalgojums?

Man gribētos domāt, ka cilvēkiem, kas izlemj strādāt valsts pārvaldē, atalgojums nav primārais, bet, protams, ne jau mazsvarīgs faktors. Arī valsts pārvaldē strādājošajam ir nepieciešams uzturēt ģimeni, skolot bērnus, apmaksāt komunālos maksājumus, ārstniecības izdevumus. Diemžēl, bet jau vairākus gadus atalgojums valsts pārvaldē nav pārskatīts, palielināts, neraugoties uz to, ka ikdienas tēriņi gadu no gada pieaug. Šobrīd esošā atalgojuma sistēma, kritēriji, kas to ietekmē, manuprāt, nav efektīva. Nevaru neatzīmēt lielo vakanto amata vietu skaitu VID - 2016.gada 15.janvāriī to bija 295, tajā skaitā, uz noteiktu laiku - 142 amata vietas, kas pie esošā darba apjoma nereti nozīmē lielāku slodzi strādājošajiem. Nav noslēpums, ka pēdējo gadu laikā, atšķirībā no citām iestādēm, nepārtraukti Valsts ieņēmumu dienestam papildus tiek uzdotas jaunas, apjomīgas funkcijas bez papildu resursiem, piemēram, jauns kapitāla pieauguma nodoklis, saimnieciskās darbības ierobežojošie pasākumi, diferencētais neapliekamais minimums, komersantu skaita pieaugums… Noslodze darbiniekiem ir būtiski pieaugusi, taču atalgojums palicis nemainīgs. Neatbilstošais atalgojums, kas drīz jaunpieņemtam darbiniekam tuvosies valstī noteiktajai minimālajai algai, ir viens no aspektiem, kas traucē aizpildīt brīvās amata vietas, jo darbs ir ļoti atbildīgs, nereti nepieciešamas specifiskas un padziļinātas zināšanas finanšu jomā.

Bet atgriežoties pie sākotnējās tēmas, varu apliecināt, ka turpināsim pilnveidot sistēmu, kas efektīvāk un operatīvāk varētu konstatēt negodprātīgu ierēdņu rīcību, kā arī aicinu sabiedrību uz aktīvāku rīcību, ja kādam ir zināmi fakti vai informācija par kāda ierēdņa iespējamu negodprātīgu rīcību, par to sniegt informāciju VID, lai šo informāciju varētu izvērtēt un rīkoties.