Banku analītiķi šogad paredz darba meklētāju īpatsvara samazināšananos

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka 2019. gada beigās darba meklētāju īpatsvars Latvijā varētu būt 6,4% apmērā, bet gadā vidēji - 6,7%.

"Reģistrētā bezdarba līmenis Rīgā un Pierīgā jau ir ļoti zems, novembrī tas bija attiecīgi 3,9% un 4,1%. Skaidrs, ka tālākas reģistrētā bezdarba samazināšanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Ap 6% tas bija Zemgalē un Vidzemē, nedaudz augstāks Kurzemē, bet Latgalē bija 14,4%," teica Strautiņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka grūti izskaidrojamu iemeslu dēļ tieši Rīgā, kur it kā slēptajam bezdarbam vajadzētu būt vismazākajam, darba meklētāju īpatsvars no reģistrētā bezdarba atšķiras visvairāk - ja 2017. gadā reģistrētais bezdarbs pilsētā vidēji bija 4,4%, tad darba meklētāju īpatsvars 7,8%.

Strautiņš pieļāva, ka pārējo reģionu starpā visstraujāk bezdarba līmenis šogad samazināsies Kurzemē, jo dinamiski attīstās rūpniecība Liepājā un Ventspilī, tāpat cerīgi izskatās situācija Kuldīgā.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka darba meklētāju īpatsvars Latvijā 2019. gada otrajā pusē noslīdēs zem 6,5%, savukārt reģistrētais bezdarbs būs ap 5,5%.

"Tas nozīmē, ka bezdarbs Latvijā gada beigās būs gandrīz tik pat zems, kā īsi pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas 2007. gadā un līdz ar to zemākais pēdējo 25-30 gadu laikā. Bezdarba mazināšanos 2019. gada veicinās gan jaunu darba vietu radīšana, gan demogrāfiskie faktori. Šobrīd katru gadu pensijas vecumu sasniedz būtiski lielāks cilvēku skaits, nekā nāk darba tirgū un šī darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās nozīmē, to ka bezdarbs Latvijā turpinātus samazināties, pat ja ekonomika augtu būtiski lēnāk nekā pašlaik," teica Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka lielākais darba vietu pieaugums gaidāms informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, viesnīcās un restorānos, kā arī iekšējo pakalpojumu nozarēs, bet, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, 2019. gadā nav vairs gaidāms tik straujš darba vietu pieaugums būvniecībā. "IT nozarē Latvijā ir nodarbināti mazāk nekā 3% no strādājošajiem, taču pēdējos trijos gados tajā ir radītas pat trešā daļa no jaunajām darba vietām. Lielākais izaicinājums IT nozarē gan būs darbaspēka pieejamība, taču nozare aktīvi strādā pie darbinieku piesaistes gan pārkvalificējot darbiniekus no citām nozarēm, gan meklējot tos ārpus Latvijas," teica Āboliņš.

Pēc viņa minētā, ja neskaita ārējos riskus, darba tirgus šogad kļūs par Latvijas ekonomikas lielāko izaicinājumu. "Kā liecina "Citadele Index" aptaujas dati, darbaspēka pieejamība Latvijā pasliktinās gandrīz katru ceturksni un jau šobrīd tuvu pusei ir grūtības atrast darbiniekus. Visizteiktākais darbaspēka deficīts ir ražošanā, būvniecībā, viesnīcu un restorānu, kā arī transporta un IT nozarē, taču kaut kādā mērā ar to saskaras gandrīz visas nozares. Domāju, ka 2019. gadā jau sasniegsim situāciju, kad darbaspēka pieejamība sāks kavēt kopējo ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus bezdarbs Latvija ir visaugstākais Austrumeiropas reģionā, kur tas jau ir ap 5%. Tādēļ neredzu iemeslus, lai arī Latvijā bezdarbs tuvāko divu vai triju gadu laikā nesamazinātos līdz 5%," sacīja Āboliņš.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna aģentūrai LETA atzīmēja, ka darba tirgus turpinās silt un darbinieku trūkums vairumā nozaru būs arvien izteiktāks. "Varētu kļūt aktuālāka darbinieku pārvilināšana, jo īpaši zemāk kvalificētu strādnieku, kuru darbs ir diezgan līdzīgs daudzās nozarēs. Bezdarba līmenis jau tagad ir vairāk nekā 10 gadu zemākajā punktā un turpinās krist, lai arī, visticamāk, lēnāk nekā līdz šim. 2019. gadā vidēji tas varētu būt tuvu 7%," viņa sacīja.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka 2018. gada trešajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 7% un darba meklējumos bija 69 tūkstoši iedzīvotāju. Tikmēr attiecība pret tiem, kas vēlas strādāt un strādā - nodarbinātība ir sasniegusi 65,3%, kas ir nebijis līmenis. Tomēr, salīdzinot ar Igauniju, kurš šis rādītājs ir apmēram 68%, vēl ir kur tiekties. "Tas nozīmē, ka joprojām jāmeklē un ir iespējas rast cilvēkiem darbu," viņš teica.

"Visi nosacījumi norāda, ka bezdarbs turpinās rukt. Pieprasījums pēc darbiniekiem būs ļoti izteikts, taču tālākās iespējas straujākam kritumam kļūst ierobežotākas, tādēļ risinājumu prasīs arvien niansētāku pieeju. 2019. gadā būs redzamas tās pašas strukturālās problēmas, kad prasmes uz zināšanas neatbilst darba tirgus vajadzībām, kā arī reģionālais aspekts, kas noteiktās vietās uztur bezdarbu. Citiem vārdiem, tur, kur ir cilvēki, nav darba," pauda Gašpuitis.

Viņš minēja, ka atšķirības starp Rīgu un reģioniem, īpaši Latgali, saglabāsies, kas nozīmēs, ka depopulācija vietām turpināsies.

"Situāciju darba tirgū turpina nospiest arī demogrāfiskās tendences - iedzīvotāju darbaspējas vecumā kļūst mazāk," piebilda Gašpuitis.

Pēc viņa prognozētā, 2019. gada beigās bezdarba līmenis Latvijā varētu pietuvoties 6%, taču tas nozīmē, ka bezdarba līmenis Latvijā joprojām būs augstākais Baltijā. "Vakanču skaits turpinās augt līdzi aicinājumiem par darbinieku ievešanu, kas pasvītros šo duālo situāciju. Tādejādi būs jādomā par risinājumiem iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, jāveido mājokļu programmas, jāpilnveido un jāuzlabo nepieciešamo prasmju apguves iespējas bezdarbniekiem. Neskatoties uz to, nāksies risināt imigrācijas jautājumu, kaut daudzās jomās, sākot no būvniecības, beidzot ar IT, tas jau klusi notiek. Tā kā bezdarbnieku resurss pamazām tiek izsmelts, būs jāvērtē arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanas iespējas. Ļoti būtiski ir uzsvērt, ka valsts loma būs joprojām nozīmīga, taču darba devējiem būs jāuzlabo darba apstākļi, jāiegulda darbinieku izglītībā un motivācijā, lai noturētu esošos darbiniekus," teica Gašpuitis.

Latvijā 2018. gada trešajā ceturksnī bija 68,8 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Savukārt nodarbināts 2018. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 920,1 tūkstotis jeb 65,3% iedzīvotāju.