"Swedbank": eksporta izaugsme turpinās palēnināties un tās devums ekonomikas izaugsmē saruks
Nākamajā gadā lēnāk pieaugs gan eksports, gan arī imports, taču importa apjomi pārsniegs eksporta apjomus, ierobežojot ekonomikas izaugsmi, informēja "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Viņa prognozēja, ka nākamajā gadā galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājs būs mājsaimniecību patēriņš.
Buceniece norādīja, ka šogad būtisku devumu eksporta apgrozījuma izaugsmē dod koks un tā izstrādājumi, kur būtisku lomu spēlē arī cenu kāpums.
Tostarp oktobrī labs sniegums bijis arī mehānismu un iekārtu, kā arī farmaceitisko produktu eksportētājiem. Savukārt kopējo eksporta izaugsmi uz leju pavilka sausās un karstās vasaras sekas - kritums kviešu un rapša eksportā. Tā rezultātā kopējais preču eksports eiro izteiksmē oktobrī pieauga par 6,8%, salīdzinot ar pērno oktobri.
"Tas ir labs pieaugums, tomēr tam šī gada laikā ir bijusi tendence palēnināties. Lēnāku kāpumu skaidro gan vārgāks pieprasījuma pieaugums no tirdzniecības partneru puses, gan arī darbaspēka trūkums, kas ierobežo ražošanas apjomus un veicina izmaksu pieaugumu. Tas nudien nepalīdz konkurētspējai. Prognozes liecina, ka ārējais pieprasījums turpinās augt arī nākamajā gadā, bet tas notiks arvien lēnāk. Viss liecina, ka arī iekšējie izaicinājumi tik ātri nekur nepazudīs. Tātad varam gaidīt, ka eksporta izaugsme turpinās palēnināties un tās devums ekonomikas izaugsmē saruks," atzīmēja Buceniece.
Buceniece norādīja - kamēr eksports sarūk, imports šogad pieaug, velkot uz leju arī kopējo ekonomikas izaugsmi. "Ja importa pieaugums ir uz investīciju rēķina, tad tas ir ļoti pat vēlams, jo cels nākotnes izaugsmi. Oktobrī preču imports eiro izteiksmē palielinājās par 18.8%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Lielākais nopelns kāpumā bija transporta (aviācijas uzņēmuma "airBaltic" flotes papildināšana), mehānismu un iekārtu, kā arī minerālproduktu importam, kur pēdējam būtiski līdzēja arī augstā naftas cena oktobra pirmajā pusē," teica "Swedbank" vecākā ekonomiste.
Viņa papildināja, ka lidmašīnas iegāde noteikti ir investīcija, savukārt par mehānismiem un iekārtām ir grūtāk spriest, jo šai preču grupai raksturīgs diezgan augsts reeksporta īpatsvars.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 10,221 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,3% jeb 780,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 12,942 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 11,1% jeb 1,298 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp oktobrī Latvija ir eksportējusi preces 1,157 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,9% jeb 122,5 miljoniem eiro vairāk nekā septembrī un par 6,8% jeb 74,1 miljonu eiro vairāk nekā 2017.gada oktobrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,499 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% jeb 115,5 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 18,8% jeb 236,8 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.
