Latvijā ir ilgākais nodokļu saistību izpildes laiks Baltijas valstīs
foto: LETA
Kalkulators.
Bizness un ekonomika

Latvijā ir ilgākais nodokļu saistību izpildes laiks Baltijas valstīs

LETA

Latvijā ir ilgākais nodokļu saistību izpildes laiks Baltijas valstīs, aģentūrai LETA pavēstīja starptautiskajā auditfirmā "PricewaterhouseCoopers" ("PwC"), atsaucoties uz PwC un Pasaules Bankas pētījumu "Paying Taxes 2019".

Atbilstoši pētījuma datiem Latvijā nodokļu saistību izpildes laiks ir 169 stundas, Lietuvā tās ir 99 stundas, savukārt Igaunijā - 50 stundas. Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017.gadā bijis zemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 36%, kamēr Lietuvā - 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%.

Pārskats "Paying Taxes 2019" salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu.

Pētījumā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies. Četri galvenie nodokļu saistību izpildes sloga rādītāji ir saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100).

Apkopotie dati liecina, ka, pateicoties tehnoloģijām, kopš 2004.gada vidējais saistību izpildes laiks ir samazinājies par 84 stundām, bet vidējais maksājumu skaits - par 10,3 maksājumiem. 2017.gadā peļņas nodokļu kopējā nodokļu un iemaksu likme samazinājās 58 valstīs, bet palielinājās 37, turpretī darbaspēka nodokļu kopējā nodokļu un iemaksu likme samazinājās 17 valstīs, bet palielinājās 39. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksa augstu ienākumu valstīs vidēji aizņem 19,2 nedēļas, bet zemu ienākumu valstīs - 44 nedēļas.

Pēc PwC pārstāvju minētā, tas, ka pasaulē vidējais rādītājs ir maz mainījies, neraugoties uz to, ka 113 valstis vienlaikus ievieš nodokļu reformas, liecina, ka reformām ir ierobežots raksturs.

Pārskatā arī secināts, ka jauno tehnoloģiju ieviešana nodokļu saistību izpildē var īstermiņā palielināt administratīvo slogu, tādēļ šāda ieviešana rūpīgi jāplāno un jāapspriež. "Lai gan daudzas valstis pēdējos gados ir būtiski uzlabojušas savu nodokļu sistēmu, pārskats parāda arī to, ka dažām valstīm ir grūti ieviest tiešsaistes nodokļu deklarēšanu un maksāšanu informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras trūkuma, kultūras barjeru un sarežģītās likumdošanas dēļ," pauda PwC pārstāvji.

PwC pārstāvji norādīja, ka valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem.

"Šā gada pārskats "Paying Taxes" parāda, kādā mērā jaunās tehnoloģijas, ieviešot tās stratēģiski, uzlabo nodokļu administrācijas un uzņēmumu darba efektivitāti. Taču jāsaprot, ka nodokļu sistēmu uzlabo ne tikai tehnoloģijas. Vienkārša, loģiska, labi organizēta un pareizi administrēta nodokļu sistēma var mudināt ēnu ekonomikas darboņus kļūt par godīgiem nodokļu maksātājiem, paplašinot ar nodokļiem apliekamo bāzi un palielinot valsts budžeta ieņēmumus bez jaunu nodokļu ieviešanas. Lai sasniegtu šo mērķi, valsts politikas veidotājiem un nodokļu speciālistiem ir jānodrošina iespējas iegūt jaunas zināšanas un izpratni, balstoties uz tehnoloģisko progresu," teica PwC Nodokļu nodaļas vecākā vadītāja Latvijā Agate Zīverte.

Noteiktā datu iesniegšanas termiņa dēļ pārskatā nav iekļautas 2018.gadā ASV un arī Latvijā ieviestās nodokļu reformas.

"Paying Taxes" pētījuma mērķis ir salīdzināt kopējo nodokļu slogu, laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotu, iesniegtu un veiktu galveno nodokļu nomaksu un nodokļu maksājumu skaitu un biežumu 190 valstīs. Pētījuma objekts ir prototipa uzņēmums.

Pētījuma uzdevums ir vērtēt, kā prototipa uzņēmuma maksājamais nodokļu apmērs un saistību slogs, arī Latvijā izskatās salīdzinoši uz citu valstu fona. Viens prototipa uzņēmums un vienota metodoloģija ir nepieciešami, lai visu šo valstu dati būtu savstarpēji salīdzināmi.

Tēmas