LKF izpilddirektors Klauss aicina novērtēt Ināras Pētersones ieguldīto darbu VID sakārtošanā
Neskatoties uz pagājušajā mēnesī publiskoto informāciju par atsevišķu VID amatpersonu radinieku finansiālo situāciju, kas vieš aizdomas par iespējamu noziedzīgu darbību, vairāku nozaru speciālisti aicina sabiedrību nesteigties ar negatīviem secinājumiem par ieņēmumu dienestu.
„Ja nemaldos, tieši lai dotu iespēju sabiedrībai uzraudzīt personas, kas rīkojas ar publisko naudu, ir radīta publiski pieejamā valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze. Tādēļ fakts, ka tiek veikti apkopojumi un apskati, pats par sevi nevar izraisīt nepatiku, izbrīnu vai vispārēju sajūsmu – tas vienkārši jāuztver, kā žurnālistu darbs ar publiski pieejamu informāciju,” pauž Latvijas Kokrūpniecības Federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.
Fakti pirms publicēšanas bija jāpārbauda
Nozares eksperts gan apgalvo, ka tik vienkārši neesot ar fonu, kādā ticis ietērpts šis faktu apkopojums: „Manuprāt, žurnālistiem un citiem viedokļu veidotājiem ir divreiz jāpārbauda pieejamās informācijas kvalitāte un jāpainteresējas, vai pirmajā mirklī izbrīnu izraisošs notikums individuāli nav izskaidrojams ar pilnīgi saprotamiem un legāliem iemesliem, jo, manuprāt, raganu medību kurināšana pret zāļu sieviņām nav atbalstāma. Savukārt kā labticīgs šīs valsts pilsonis sagaidu, ka atbildīgās valsts institūcijas reaģēs uz žurnālistu atklātajiem satraucošiem faktiem, veicot attiecīgās izpētes un rīcības.”
Pētersonei būtu jāpalīdz nevis viņa jāapšauba
„Ināru Pētersoni ļoti augsti vērtēju kā savas jomas profesionāli. Darbojoties ar Pētersones kundzi daudzajās darba grupās, kā arī ieviešot tautsaimniecību sakārtojošas iniciatīvas, ne uz sekundi man nav radušās bažas par Pētersones kundzes godaprātu. Manuprāt, tas būtu bezatbildīgs populisms šo skandālu izmantot, lai pieprasītu I.Pētersones kundzes atkāpšanos,” lēš Klauss.
Viņaprāt ir nepieciešams novērtēt milzīgās pozitīvās pārmaiņas, kas pēdējos gados VID darbības stilā ir notikušas: „Šobrīd politiķiem un Finanšu ministrijas amatpersonām būtu jājautā VID ģenerāldirektorei, kā var palīdzēt veikt turpmākās izmaiņas. Piemēram, ir viegli pārmest un jautāt, kādēļ vadība nav atbrīvojusies no darbiniekiem, par kuriem „sestais prāts” saka priekšā, ka kaut kas nav kārtībā, tomēr to liedz Darba likums.”
Klauss apgalvo, ka ja darbinieks tiks atlaists bez pierādījumiem, tad pastāv liels tiesāšanās risks ar lielu varbūtību, ka atlaistais darbinieks būs jāatjauno darbā, tāpēc, iespējams, tādām iestādēm kā VID vai valsts policija nepieciešams apsvērt citādu darba attiecību regulējumu.
