Junkera plāna ietvaros tikai 6 valstis nav noslēgušas līgumus, arī Latvija
Šteibuka (attēlā pa labi) izteica cerību, ka Latvijai viss vēl priekšā.
Bizness un ekonomika

Junkera plāna ietvaros tikai 6 valstis nav noslēgušas līgumus, arī Latvija

Jauns.lv

Eiropas Investīciju plāna jeb tā dēvētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera plāna ietvaros tikai sešas valstis nav noslēgušas līgumus, tostarp Latvija, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Eiropas Komsijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

"Runājot par ekonomikas izaugsmi veicinošiem instrumentiem, pirmkārt, jāmin Eiropas Investīciju plāns jeb tā dēvētais Junkera plāns. Līdz 2016. gada janvāra vidum Investīciju plāna ietvaros Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tika apstiprināts finansējums 7,3 miljardu eiro apmērā, kas ļaus mobilizēt 50 miljardu eiro privāto investīciju," stāstīja Šteinbuka.

Par piemēru viņa minēja Igauniju. "Decembrī Eiropas Investīciju fonds parakstīja līgumu ar aģentūru "Kredex", kas ir līdzīga Latvijas attīstības finanšu institūcijai "Altum", par 200 miljonu eiro aizdevumu, kas palīdzēs attīstīties 1000 uzņēmumu Igaunijā. Tas tomēr ir sasniegums, kas palīdzēs attīstīties inovācijām mazajos uzņēmumos. Jāpiebilst, ka tikai sešas valstis pagaidām vēl nav parakstījušas nevienu līgumu – Lietuva, Latvija, Rumānija, Grieķija, Malta un Kipra," teica EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Viņa izteica cerību, ka Latvijai viss vēl priekšā. "Ceru, ka mums viss ir priekšā. Gribētu gan uzsvērt, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda filozofija krietni atšķiras no subsīdiju principa. Tā ir aizņēmumu filozofija. Tur arī nav valsts kvotu, projekti konkurē savā starpā, un konkurentus izvērtē nevis politiķi, bet eksperti. Ir jākonkurē, jāsniedz labi projekti, jāpiedalās ar labām idejām, nevis vienkārši tāpēc, ka dala naudu," pauda Šteinbuka.

Vienlaikus viņa piebilda, ka Junkera plāna līdzfinansējums projektam būs kā kvalitātes zīme un ļaus vieglāk piesaistīt privāto finansējumu. "Ja būs Eiropas Stratēģisko investīciju fonda garantija, "zīmogs", ka tas ir Eiropas projekts, tad būs vieglāk piesaistīt privātās investīcijas. Arī minētajā Igaunijas piemērā ir tā, ka projektam tiek piešķirta kaut kāda, neliela daļa finansējuma no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, bet pārējā tiek piesaistīta no citiem, privātiem avotiem," stāstīja Šteinbuka. Junkers 2014.gada novembra beigās oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi.

Plāns paredz, ka Eiropas Savienības ekonomikai laika posmā līdz 2018.gadam tiktu piesaistītas investīcijas vismaz 315 miljardu eiro apmērā. Atšķirība Eiropas Komisijas piedāvātajam investīciju veicināšanas projektam no līdzšinējām investīcijām caur Eiropas Savienības fondiem ir tajā, ka tas būs līdzfinansējums privātiem un publiskiem projektiem, piesaistot finanšu instrumentus ar multiplicējošu ietekmi.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA/AFP