Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 0,5% apmērā
Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 131,1 miljons eiro jeb 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes piektdien publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā sasniedza 10,782 miljardus eiro jeb 40,1% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājās par 690,7 miljoniem eiro jeb 6,8%.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ar budžeta pārpalikumu 2017.gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, sasniedzot pārpalikumu 83,3 miljonu eiro apmērā, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus par attiecīgi 168,6 miljoniem eiro un 45,8 miljoniem eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas 2017.gadā uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 221,7 miljonu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai ir par 90,6 miljoniem eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP mazāks.
Starp būtiskākajām metodoloģiskajām korekcijām ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu statistikas pārvalde minēja korekciju prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) - 164,9 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP, korekciju ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) - 136,9 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP, Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekciju (Rīgas domes dati) - 25,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, korekciju atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) - 18,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī nodokļu korekciju, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) - 17,9 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, tostarp kompensācija "Latvenergo" par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanu (Finanšu ministrijas dati) - 140 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) - 90,8 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, korekcija par valsts fondēto jeb otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) - 21,9 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) - 13,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) - 4,1 miljons eiro jeb 0,02% no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā - līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, proti, plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60%.
