FKTK nav ziņojusi par vēl kādas bankas pašlikvidācijas plānu, saka finanšu ministre
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nav ziņojusi par vēl kādas bankas pašlikvidācijas plānu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa uzsvēra, ka šodien notikušajā Finanšu sektora attīstības padomes sēdē FKTK neesot sniegusi informāciju, ka kāda no bankām būtu iesniegusi pašlikvidācijas plānu. "Patlaban nav informācijas, ka kāda banka varētu pašlikvidēties," piebilda ministre.
Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola uzsvēra, ka bankām ir jāsaprot, kā tās varēs nodrošināt savu saimniecisko darbību pēc tam, kad spēkā stāsies likuma grozījumi, kas finanšu institūcijām liegs sadarbību ar čaulas kompānijām.
"Patlaban ir skaidrs plāns aizliegt riskantu klientu apkalpošanu, tāpēc bankām īsā laikā jāpielāgojas šīm prasībām," teica finanšu ministre.
Iepriekš Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja FKTK par jaunajām prasībām patlaban ved pārrunas ar katru banku atsevišķi. Viņš arī pauda cerību, ka līdzīgi kā AS "ABLV Bank" gadījumā netiks slēgta vēl kāda banka. "Šobrīd tas viss ir pašu banku rokās un nekādā ziņā neskar mūsu cilvēkus Latvijā, jo tās ir specifiskas bankas ar specifisku biznesu," akcentēja valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Šodien valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.
Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu - izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.
"Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs," skaidroja ministre.
Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. "Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi ir paredz stingrāku aizliegumu, nekā patlaban definēts likumā," piebilda Reizniece-Ozola.
Tāpat plānots noteikt, ka 14 dienu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, starp Latvijas banku klientiem visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrētas čaulas kompānijas. Apvienotajā Karalistē reģistrēti 32% no kopumā Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita.
Tai seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajām čaulas kompānijām, Beliza - 7%, Kipra - 6,8%, Seišelu salas - 6,6%, Honkonga - 6,4%, Panama - 6% un pārējās valstis - kopumā 17,2%.
Vienlaikus FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja atzīmēja, ka, neiekļaujot "ABLV Bank", kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, kā arī piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, 2018.gada februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 čaulas kompānijas. Savukārt iepriekš FKTK vēstīja, ka, iekļaujot "ABLV Bank", čaulas kompāniju skaits ir 26 081.
