"ABLV Bank" atmaksājusi Latvijas Bankas doto aizdevumu 297 miljonu eiro apmērā
foto: LETA
"ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Bizness un ekonomika

"ABLV Bank" atmaksājusi Latvijas Bankas doto aizdevumu 297 miljonu eiro apmērā

LETA

"ABLV Bank" šodien atmaksājusi Latvijas Bankas aizdevumu 297,2 miljonu eiro apmērā, kas tika izsniegts pirms nedēļas papildu likviditātes nodrošināšanai, aģentūru LETA informēja bankā.

"ABLV Bank" veikusi arī visu procentu maksājumus.

Tāpat banka uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontu Latvijas Bankā pārskaitījusi 480 miljonus eiro garantēto atlīdzību izmaksai, kas sāksies jau šo sestdien. Ar izmaksu kārtību visi klienti var iepazīties bankas mājaslapā vai internetbankā.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns aģentūrai LETA apstiprināja, ka banka ir atguvusi "ABLV Bank" pagājušajā nedēļā izsniegtos ārkārtas likviditātes aizdevumus 297,2 miljonu eiro kopapjomā. Aizdevuma līgumi izbeigti pirms termiņa pēc Latvijas Bankas iniciatīvas, ņemot vērā "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesa ierosināšanu, kā rezultātā ir zudusi ārkārtas likviditātes aizdevuma sākotnējā jēga.

Tāpat Latvijas Banka par aizdevuma izmantošanas laiku ir saņēmusi procentu maksājumus, papildinot savus ienākumus. Savukārt visi "ABLV Bank" ieķīlātie vērtspapīri tiks atdoti šai bankai, skaidroja Silakalns.

"Ceram, ka veiksmīgie aizdevumu darījumi vairos sabiedrības uzticību Latvijas Bankas darbam un spējai atbildīgi rīkoties ar valsts līdzekļiem. Tā arī bija laba iespēja plašākam cilvēku lokam uzzināt par vēl vienu nacionālās bankas funkciju - monetārajām operācijām un likviditātes nodrošināšanu banku sektorā," pauda Latvijas Bankas pārstāvis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

FKTK, izpildot ECB instrukciju, 19.februārī noteica "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz 24.februāri FKTK nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.