Valdība lemj par profesijām, kurās ļautu strādāt viesstrādniekiem

2017.gada novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.

Taču izskatīšanai valdībā tiek virzīts rīkojuma projekts, kas paredz apstiprināt 237 profesijas visās iepriekš minētajās jomās, izņemot mediķus.

Iepriekš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji pauda iebildumus pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu veselības nozarē. Savukārt Latvijas Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka valstij vispirms jānodrošina nozari ar savas izcelsmes darbiniekiem. "Ārvalstu mediķu piesaistīšana ir neētiska gan attiecībā pret viņu valstīm, gan pret vietējiem speciālistiem un viņu pacientiem," pauda Keris.

Pagājušajā nedēļā pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes politiķi apliecināja, ka tiks uzklausīti nozaru pārstāvju iebildumi. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka ārstu arodbiedrības iebildumi jāņem vērā.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka Latvijā ārstu nepietiek un, ja viesstrādnieki kvalificējas valodas prasībām, kas ir gana augstas, tad viņi varētu strādāt arī Latvijā.

Valdības darba kārtībā pievienotajos dokumentos skaidrots, ka no ārstniecības iestādēm bija vislielākā aktivitāte EM īstenotā darba devēju aptaujā, kurā tika lūgts norādīt profesijas, kurās vērojams izteikts darbaspēka trūkums.

Saskaņā ar EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm darbaspēka piedāvājums veselības aprūpes jomas vecāko speciālistu profesijās kopumā pārsniegs pieprasījumu, tomēr darbaspēka iztrūkums varētu veidoties atsevišķu profesiju griezumā, jo īpaši ārstu speciālistu profesijās. Jau pašlaik veselības aprūpes sistēmā vērojamas atsevišķu specialitāšu ārstu iztrūkums, kas būtiski ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību. Turklāt, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, vidējā un ilgtermiņā ārstu speciālistu iztrūkums varētu kļūt vel izteiktāks.

EM priekšlikums paredzēja piesaistīt speciālistus ar otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (5.līmeņa profesionālā kvalifikācija un profesionālā bakalaura grāds). Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šādu speciālistu normētā alga mēnesī par 160 stundām 2017.gada aprīlī bija 1465,60 eiro.

Pievienotie dokumenti liecina, ka Veselības ministrija (VM) bija saskaņojusi šo ieceri, turklāt aicināja sarakstā iekļaut arī medicīnas māsas. VM dati liecina, ka Latvijā ir 4,8 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr Eiropas Savienības (ES) valstīs vidēji 8,4. Savukārt 20% māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Šobrīd slimnīcās ir ap 1500 māsu deficīts.

VM gan uzsvēra, ka konkurētspējīgs atalgojums ārstniecības personām ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmē veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpes sistēmā. Plānots, ka finansējums veselības nozarei, tai skaitā veselības aprūpes darbinieku darba samaksai tiks mērķtiecīgi palielināts.

Tomēr starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē gan panākta vienošanās, ka jautājums par medicīnas māsu iekļaušanu šajā sarakstā var tikt skatīts brīdī, kad vidējā darba samaksa profesijā pārsniegs Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā.

EM skaidroja, ka medicīnas māsu iztrūkums nozarē galvenokārt skaidrojams ar salīdzinoši zemo atalgojumu profesijās, nevis izglītības sistēmas nespēju sagatavot speciālistus. Pašlaik medicīnas māsu profesijās vidējais algu līmenis ir zem vidējā tautsaimniecībā, līdz ar to atviegloti nosacījumi trešo valstu darbaspēka piesaistei nerisinās darbaspēka iztrūkumu nozarē.

Profesiju iekļaušana profesiju sarakstā tiek īstenota ar mērķi novērst darba tirgus neatbilstības īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī neierobežot augsti kvalificēta darbaspēka piedāvājumu atsevišķās tautsaimniecības izaugsmei nozīmīgās profesijās, kā piemēram, zinātnieki un pētnieki.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2016.gadā nodarbinātības nolūkā pirmreizēji izsniegtas 1736 uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem. 2015.gadā tādas tika izsniegtas 1639 trešo valstu pilsoņiem.

Kopējais 2016.gadā piešķirto tiesību uz nodarbinātību trešo valstu pilsoņiem skaits pieaudzis līdz 6007, no kuriem lielākā daļa - 2765 - nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta jomā, 528 - datorprogrammēšanas un konsultēšanas jomā, 310 - citu transportlīdzekļu ražošanas jomā, 265 - iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas jomā, bet 230 ēdināšanas pakalpojumu jomā.