"KVV Liepājas metalurgu" pārdos izsolē

Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no "KVV Liepājas metalurga" iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.

Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.

Hmieļevskis aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. "Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena," skaidroja Hmieļevskis.

Kā ziņots, valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka "KVV Liepājas metalurgs" potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pēc valdības lēmuma atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.

Pēc Ašeradena teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums "KVV Liepājas metalurga" kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.

"KVV Liepājas metalurgs" maksātnespējas administrators Koris aģentūrai LETA iepriekš pauda cerību, ka pretendents uz uzņēmuma iegādi izpildīs nodrošināto kreditoru izvirzītos darījuma nosacījumus, un galīgā vienošanās divu nedēļu laikā tiks panākta. Ja darījums nenotiks, administrators kopā ar nodrošinātajiem kreditoriem pieņems lēmumu par tālāko rīcību.

Ekonomikas ministrs iepriekš arī atklāja, ka par "KVV Liepājas metalurga" iegādi interesējas vairāki potenciālie investori. "Šis ir vienīgais potenciālais investors, ar kuru norit aktīvas sarunas, tomēr paralēli interesi izrāda arī citi investori, bet, tiesa, ar viņiem nenotiek aktīvas sarunas," piebilda Ašeradens.

Vaicāts par iespējām attīstīt "KVV Liepājas metalurga" teritoriju gadījumā, ja tomēr valdība lemtu metalurģijas uzņēmumu pārdot pa daļām, ekonomikas ministrs sacīja, ka šajā teritorijā varētu attīstīt industriālo parku. "Tur var attīstīt industriālo parku, ņemot vērā izcilo infrastruktūru, piemēram, energoresursu apgādi utt. Tā būtu iespēja Liepājā attīstīt jaunu industriālo zonu," teica Ašeradens.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS "K-1 Liepaja Metallurgical Plant", kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē minētā kompānija palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro. "K-1 Liepaja Metallurgical Plant" vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss.

Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas "KVV Group". 2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "United Group" piedāvāja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā "KVV Group" piedāvāja 107 miljonus eiro.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.