Tiesu izpildītājs grib izlikt hokejista ģimeni, kura šīs sāgas dēļ cieš jau gadiem

Šoreiz mūsu stāsta varonis ir Latvijas hokeja leģenda, pasaules čempions veterāniem Aleksandrs Kažberovs. Tikpat labi viņa vietā varētu būt atslēdznieks, grāmatvede, skolotāja vai trauku mazgātāja.

Mantinieks no Brazīlijas

Nams Elijas ielā 20 atrodas dažu minūšu gājienā no Zinātņu akadēmijas augstceltnes, pretī Baltkrievijas vēstniecībai. Vieta ir zaļa un klusa, jo pa mazo Elijas ielu automašīnas brauc reti.

Ģimene šajā namā dzīvo kopš 1945. gada. Senāk trīsistabu dzīvoklī mita trīs ģimenes, katrā istabā pa vienai. Abas lielākās istabas ar šķērssienu biju sadalītas uz pusēm, izveidojot it kā divas telpas. Vēlāk, kad komunālā dzīvokļa kaimiņi atbrīvoja istabas, tās piešķīra Kažberovu ģimenei, un 1981. gadā tika noslēgts beztermiņa dzīvokļa īres līgums.

Deviņdesmitajos gados īrnieki uzzināja, ka dzīvokļus nevarēs privatizēt, jo mājai pieteicies bijušo īpašnieku mantinieks no Brazīlijas. Taču māja viņu neinteresējot, vajag naudu.

Stāsta, ka kāds esot braucis uz Brazīliju un vedis naudu, bet reālie fakti liecina, ka šo piecstāvu namu ar 40 dzīvokļiem un zemi ar Centrālās zemes komisijas 2002. gada 26. septembra lēmumu atguva Latvijā dzīvojošais Aleksejs Blaščiks. Denacionalizācijas apliecība bija saņemta jau agrāk, 1998. gada 23. oktobrī.

Īpašnieks likvidē vietējo apkuri

Mājai bija sava katlumāja, kas dzīvokļiem piegādāja siltumu un karsto ūdeni. Blaščiks čuguna apkures katlu demontēja, un māja palika bez centrālapkures un siltā ūdens.

Spriežot pēc dokumentiem, gadu pēc mājas atgūšanas Blaščiks konstatēja, ka nams viņam nav vajadzīgs, un 2003. gada 24. novembrī viņš ēku un zemi uzdāvināja 1928. gadā dzimušajai Silvijai Bukai.

Viņa 2006. gada oktobrī namu par 400 000 latu pārdeva Mārtiņam Rutkovskim, kurš īpašumu ieķīlāja toreizējā Hansabankā, paņemot 1 miljonu 218 tūkstošu latu lielu kredītu.

Jāatzīst, ka Rutkovskis kaut ko ir darījis mājas labā. Viņš izremontēja kāpņutelpas, pieslēdza namu Rīgas siltuma siltumtīkliem. Tomēr Kažberovi centrālapkures jaukumus nebauda, jo to dzīvoklim drīkst pieslēgt mājokļa īpašnieks (nevis īrnieki), izstrādājot projektu.

Šajā namā Rīgas siltuma pakalpojumus izmanto tikai daži dzīvokļi, tāpēc ziemā šis prieks vienam dzīvoklim maksā ap 200 eiro mēnesī. Lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku ierīkojuši autonomo gāzes apkuri. Kažberoviem nav arī tās, nākas salt un sildīties ar elektrisko sildītāju, ūdeni uzkarsē boilerā.

Īpašnieks sola izkārtot kredītu

Rutkovskis Kažberoviem piedāvāja viņu īrēto dzīvokli nopirkt par 100 000 latu. “Man ir pazīšanās bankā, es sarunāšu, jums iedos kredītu,” solījis īpašnieks. Taču Kažberovs nepiekrita aizņemties tik lielu naudu, jo apzinājās, ka nevarēs to samaksāt.

Rutkovskim dzīvokļu pārdošana būtu ļoti izdevīga. Pārdodot četrus vai piecus dzīvokļus, namīpašnieks atgūtu mājas iegādē ieguldīto naudu, un pārējo dzīvokļu iztirgošana nestu tīru peļņu.

Par īri Kažberovi maksā 1,02 eiro par kvadrātmetru, atbilstoši valdības kādreiz noteiktajiem īres griestiem. Rutkovskis 2010. gadā bija iesniedzis tiesā prasību par īres maksas paaugstināšanu. Rīgas pilsētas Īres valde, kurai Kažberovi lūdza apsekot dzīvokli, konstatēja, ka tas ir sliktā stāvoklī, nav pamatpakalpojuma – apkures, kā arī siltā ūdens. Vai par tādu dzīvokli var prasīt lielu īres maksu?

Rutkovskis laikam saprata, ka tiesā zaudēs. Viņa pilnvarotā pārstāve neieradās uz divām sēdēm, un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa prasību atstāja bez izskatīšanas.

Vēlāk Rutkovskis pats nenokārtoja savas kredītsaistības ar banku, kas Kažberovu īrēto dzīvokli pārdeva izsolē. Māja zemesgrāmatā nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tāpēc dzīvokli pārdeva kā mājas un zemes 857/26964 domājamo daļu. Tas jaunajam īpašniekam nākotnē radīs papildu problēmas. Trīsistabu dzīvokli 85,7 kvadrātmetru platībā par ļoti zemu cenu – 25 544 eiro – 2014. gada oktobrī izsolē nopirka SIA Aura Residences.

Kompensācijas vairs nemaksā

Kažberovu ģimene kā maznodrošināti denacionalizētās mājas īrnieki stāv Rīgas domes dzīvokļu rindā, kā arī rindā uz naudas kompensāciju, ko oficiāli sauc par pabalstu. Īrniekiem no pašvaldības pienākas vai nu cits īres dzīvoklis, vai naudas kompensācija.

Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 153 Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā 73. punktā teikts, ka denacionalizēto namu maznodrošinātajiem īrniekiem, kuriem nav īres un komunālo maksājumu parādu, jāizmaksā vienreizējs pabalsts par īres līguma izbeigšanu un dzīvokļa atbrīvošanu.

Pamatsumma ir 14 300 eiro plus 4300 eiro par katru ģimenes locekli. (Agrāk šīs summas bija attiecīgi 10 000 latu un 3000 latu, bet pēc pārejas uz eiro Rīgas dome tās nedaudz palielināja, noapaļojot uz augšu.)

Tātad, ja dzīvoklī dzīvo viens cilvēks, viņam pienākas 18 600 eiro liela kompensācija, trīs cilvēku ģimenei kā Kažberoviem – 27 200 eiro.

Atbilstoši likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā 26.2 pantam pusi šīs summas maksā no pašvaldības budžeta, pusi – no valsts budžeta.

Denacionalizēto namu īrniekiem šo naudu uz rokas neizmaksā, bet apmaksā izvēlētā dzīvokļa pirkuma līgumu, nepārsniedzot kompensācijas summu.

Daļa īrnieku šo iespēju paguva izmantot, taču kopš 2009. gada valsts budžets šim mērķim naudu neatvēl, un likumā noteiktās kompensācijas jau deviņus gadus netiek maksātas. Arī 2018. gada budžetā nauda šim mērķim nav paredzēta.

Ja likumā noteiktās izmaksas tiktu veiktas, Kažberovi būtu varējuši paši nopirkt savu dzīvokli. Dzīvokļu rindā, 7. reģistrā, pirms Kažberoviem stāv vairāk nekā 100 ģimeņu, un ir arī citas rindas (reģistri), tāpēc cerības saņemt pašvaldības dzīvokli nav lielas.

Grib uzlauzt durvis

Sākumā Aura Residences uzvedās solīdi. Firma 2015. gada aprīlī atsūtīja paziņojumu, ka vēlas apsekot dzīvokli, lai noskaidrotu telpu stāvokli un tajā deklarētās un dzīvojošās personas. Kažberovi firmas pārstāvim to neliedza.

Taču kopš 2016. gada Kažberovi no zvērināta tiesu izpildītāja Roberta Kučinska saņem paziņojumus par jaunā īpašnieka SIA Aura Residences ievešanu valdījumā. Šie paziņojumi ir adresēti gan bijušajam dzīvokļa īpašniekam Mārtiņam Rutkovskim, gan īrniekiem Kažberoviem.

Tiesu izpildītājs Kučinskis raksta visiem adresātiem: “Tiesu nolēmums tiks izpildīts, piespiedu kārtā atverot durvis, nekustamajā īpašumā esošās mantas tiks aprakstītas un novērtētas atbilstoši Civilprocesa likuma 577. un 578. pantam, kā arī izvestas un nodotas mantas glabātājam pēc akta. Jums ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus. Piedzinējam (Aura Residences) lūdzu nodrošināt iespējamo durvju tehnisko atvēršanu un atbrīvojamo telpu pieņemšanu (nepieciešamības gadījumā izliekamo mantu pieņemšanu glabāšanā) tiesas nolēmuma izpildes dienā.”

Īsi sakot, tiesu izpildītājs dara zināmu, ka tiks uzlauztas durvis un aizvestas visas mantas. Kažberovi viņam paskaidrojuši, ka dzīvoklī nav nekādu bijušā īpašnieka Rutkovska mantu. Viss, kas atrodas dzīvoklī, pieder īrniekiem.

Viņi tiesu izpildītājam uzrādīja spēkā esošā beztermiņa īres līguma notariāli apstiprinātu kopiju. Kažberoviem atbilstoši likuma Par dzīvojamo telpu īri 8. pantam ir likumīgas tiesības turpināt īrēt šo dzīvokli no jaunā īpašnieka. Ja nav tiesas sprieduma par īrnieku izlikšanu, īrniekus nedrīkst izlikt.

Ja dzīvokli izmanto īrnieki ar spēkā esošu īres līgumu, tas ir saistošs arī nākamajam īpašniekam. Ievešana valdījumā šādos gadījumos nozīmē tikai to, ka jaunais īpašnieks drīkst apskatīt telpas, norakstīt skaitītāju rādījumus. Pēc tam viņam kopā ar tiesu izpildītāju jāatstāj telpas, lai netraucētu īrniekiem lietot dzīvokli.

Atbrauc apsardze

Tiesu izpildītājs ir apsekojis Kažberovu dzīvokli un to nofotografējis. Šķiet, skaidrība ir ieviesta. Taču Kučinskis turpina sūtīt atkārtotus paziņojumus par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.

Kārtējā ievešana valdījumā bija paredzēta 2017. gada 12. oktobrī. Kažberovu dzīvoklis ir pieslēgts signalizācijai, noslēgts līgums ar apsardzes firmu. Kad ieradās tiesu izpildītājs, atbrauca apsardzes firmas darbinieki, un ar to pasākums beidzās.

Nākamā ievešana valdījumā bija nozīmēta 8. novembrī. Tad tiesu izpildītājs kopā ar īpašnieka pārstāvi un vēl trim vīriešiem iekļuva slēgtajā kāpņutelpā un tika līdz dzīvokļa durvīm.

Pirms katras šādas tiesu izpildītāja vizītes Kažberovi raksta iesniegumu Valsts policijai par gaidāmo patvarību un mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Par tiesu izpildītāja rīcību īrnieki vairākkārt ir informējuši arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un Tieslietu ministriju.

Katrs šāds iesniegums attiecīgajai iestādei tiek iesniegts personīgi, uz otra eksemplāra saņemot atzīmi par saņemšanu ar iestādes spiedogu, attiecīgā darbinieka amatu, uzvārdu, parakstu un saņemšanas datumu. Uz iesniegumiem Kažberovi saņem formālas atbildes, ka īrnieki vēl nav izlikti, tāpēc nav pamata uztraukties.

Kažberoviem šīs regulārās tiesu izpildītāja un jauno īpašnieku vizītes bojā nervus, vecākā paaudze atrodas nemitīgā stresā. Marina Kažberova pat baidās iziet ārā no dzīvokļa, īpaši pēc gadījuma kaimiņos.

Kaimiņienei nozog visu iedzīvi

Kliedzošs piemērs bija gadījums 2017. gada marta beigās, kad notika ielaušanās Kažberovu kaimiņienes Aīdas dzīvoklī Elijas ielā 20–25 un no dzīvokļa tika aizvestas visas mantas.

Šo dzīvokli īrēja jau Aīdas vecāki un vecvecāki, Aīdai ir spēkā esošs beztermiņa īres līgums. Dzīvoklis bija pieslēgts signalizācijai, noslēgts līgums ar apsardzes firmu SP Leģions. Kādu dienu, atgriežoties no darba, jaunā sieviete nevarēja iekļūt dzīvoklī. Piezvanot uz apsardzes firmu, saņēma atbildi, ka dzīvoklim tagad ir jauna parole.

Izrādās, mājokli no privātpersonas bija nopirkusi kāda firma. Jaunie īpašnieki īrniecei neko nepaziņoja un bez jebkāda likumiska pamata iekļuva dzīvoklī.

Kamēr Aīdas nebija uz vietas, jaunie īpašnieki izveda visas mantas. Zaudējumi ir milzīgi – sadzīves tehnika, dators ar tajā esošo informāciju, mēbeles, klavieres, apģērbi, trauki, visa iedzīve, kas iegādāta triju paaudžu mūža laikā.

“Mums bija vērtīga bibliotēka, kuru bija vākuši jau mani vecvecāki. Bija senas grāmatas, retas mākslas grāmatas. Pazuda viss ģimenes arhīvs, albumi ar fotogrāfijām,” Aīda vēl tagad nav atguvusies no šoka. Par šo gadījumu ir sākts kriminālprocess.

Aukstums un bezcerīgā gaidīšana

Ārā ir plus 3 grādi, dzīvoklī – plus 14 grādu. “Tas vēl nekas, ziemā dzīvoklī mēdz būt arī plus 2 grādi,” stāsta Marina Kažberova. Agrāk sildījušies ar malkas krāsniņu, bet tagad kāds no kaimiņiem ir nosprostojis dūmvadu. Ieslēdz divus elektriskos sildītājus, bet cik tie var piesildīt?

“Ziemā guļam ar drēbēm, zem biezas segas un trim plediem,” turpina stāstīt Marina. Aleksandram Kažberovam un viņa sievai Marinai ir 72 gadi, veselība vairs nav tik stipra kā jaunībā.

Kažberovi visas neērtības pacieš ar vienu mērķi – cer saņemt palīdzību no Rīgas domes, kas viņiem kā maznodrošinātajiem pienākas pēc likuma, – citu īres dzīvokli vai kompensāciju par šī dzīvokļa atbrīvošanu. Valdība denacionalizēto namu īrnieku jautājumu 26 gadu laikā nav atrisinājusi, bet daudziem īrniekiem katra diena ir kā izdzīvošanas pārbaudījums.

Topošais likums neko labu nesola

Diemžēl jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija, neaizstāv denacionalizēto namu īrniekus. Ja šo likumprojektu pieņems pašreizējā variantā un tas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, tad jau 2021. gada sākumā namīpašnieki varēs atbrīvoties no neērtajiem īrniekiem, kas šajās mājās dzīvo kopš padomju laikiem.

Pēc tam, ja īpašnieks piekritīs, varēs slēgt jaunu līgumu uz noteiktu laiku, jo nebūs beztermiņa īres līgumu. Jaunajā līgumā īres maksu noteiks, abpusēji vienojoties.

Tātad, ja īpašnieks negribēs slēgt jaunu īres līgumu vai pieprasīs lielu īres maksu, denacionalizēto namu īrnieki zaudēs īres tiesības šajos namos.

Neatvēl 4,5 miljonus eiro

Būtisks jautājums – kad maznodrošinātie denacionalizēto namu īrnieki beidzot saņems likumā paredzēto kompensāciju par dzīvokļu atbrīvošanu denacionalizētajos namos, lai iegādātos citu mājokli?

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders informē, ka šim nolūkam nepieciešami apmēram 4,5 miljoni eiro. Valsts budžeta mērogā tā nav liela summa. Diemžēl arī 2018. gada valsts budžetā šim mērķim nav atvēlēts ne cents.

Palīdzība pēc likuma pienākas ne visiem denacionalizēto namu īrniekiem, bet tikai atsevišķām kategorijām, kas noteiktas likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Latvijā šo palīdzību (pašvaldības dzīvokli vai naudas kompensāciju) gaida apmēram 1000 ģimeņu, to skaitā Rīgā apmēram 800 ģimeņu.

Komentē juriste

Narine Abagjana-Šica, Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja:

"Likuma Par dzīvojamo telpu īri 8. pantā teikts: “Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.” Tas attiecas arī uz Latvijas PSR laikā noslēgtajiem beztermiņa īres līgumiem, kas ir saistoši nākamajiem īpašniekiem.

Kamēr ar jauno īpašnieku nav panākta vienošanās par citu īres maksu, īrnieks turpina maksāt to īres maksu, ko maksājis iepriekšējam īpašniekam.

Tiesas izdotais izpildu raksts par jaunā īpašnieka ievešanu valdījumā attiecas tikai uz parādnieku (bijušo īpašnieku). Uz īrniekiem šis izpildu raksts neattiecas! Jaunais īpašnieks nedrīkst traucēt īrniekiem lietot dzīvojamo telpu vai radīt situāciju, lai īrnieks būtu spiests pamest dzīvojamo telpu. Ja tomēr tādas darbības tiek veiktas, īrniekam ir jāsniedz iesniegums Valsts policijā.

Iesaku īrniekiem vērsties Īres valdē jau tagad, negaidot situācijas pasliktināšanos. Šis ir tipveida gadījums, tādu ir ļoti daudz. Īres valdei ir uzkrāta pieredze, kā rīkoties šādos gadījumos. Mēs konkrēti iesakām, kas jādara.

Īres valdei ir vienošanās ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Ja ir izpildraksts par ievešanu valdījumā, viņi zvana mums un noskaidro, vai šajā adresē nav īrnieku. Ja īrnieki būs pie mums vērsušies, mūsu datubāzē būs šī adrese."

Atbild tiesībsargs

Tiesībsarga biroja atbildē, kuru Kažberovi saņēma šā gada decembra sākumā, teikts, ka īrnieks nav parādnieks Civilprocesa likuma izpratnē, tāpēc izpildu raksts par ievešanu valdījumā uz īrnieku neattiecas. Iekļūšanu dzīvoklī var vērtēt kā likumīgu tikai tad, ja tā notiek saskaņā ar īrnieka gribu. 

Tiesu izpildītājam kopā ar jauno īpašnieku ir tiesības iekļūt īpašumā, lai konstatētu tā stāvokli un skaitītāju rādījumus. Pēc ievešanas valdījumā tiesu izpildītājam jāpārliecinās, ka jaunais īpašuma ieguvējs atstāj telpas kopā ar viņu. 

Svarīgi zināt

Ja īpašumam ir īrnieki ar spēkā esošu īres līgumu, tad ievešana valdījumā nozīmē vienīgi to, ka jaunajam īpašniekam ir tiesības iepazīties ar telpu stāvokli un skaitītāju rādījumiem. Pēc tam viņam kopā ar tiesu izpildītāju telpas jāatstāj, lai netraucētu īrniekiem tās lietot. Ja nav panākta vienošanās par citu īres maksu, īrnieki jaunajam īpašniekam maksā tikpat, cik maksājuši iepriekšējam īpašniekam.

Latvijas hokeja lepnums

Aleksandrs Kažberovs Rīgas Dinamo meistarkomandas sastāvā sāka spēlēt 1964. gadā 19 gadu vecumā, bet viņa lielākais sasniegums ir zelta medaļa pasaules veterānu čempionātā 1990. gadā. Kažberovam tad bija nepilni 45 gadi.

Bija palicis vairāk nekā gads līdz neatkarības atjaunošanai, kad 1990. gada aprīlī Latvijas hokeja veterānu izlase, galvenokārt bijušie Rīgas Dinamo spēlētāji, jaunos, skaistos tērpos, ko rotāja Latvijas ģerbonis, uzvarēja pasaules veterānu čempionātā Tamperē, Somijā (35+ vecuma grupā). Latvijas hokejisti pārspēja spēcīgās Somijas, Zviedrijas, Čehoslovākijas un Krievijas komandas. Mums bija savi pirmie pasaules čempioni!
Arī tagad, 72 gadu vecumā, Aleksandrs Kažberovs regulāri trenējas un ir uzbrucējs hokeja veterānu komandā Vecmeistari.