2018. gadā Latvijas iedzīvotājiem būšot iespēja palielināt savus ienākumus
Latvijas simtgadi iedzīvotāji sagaidīs ar būtiskām pārmaiņām vairākās nozarēs, tostarp iespēju palielināt savus ienākumus. Pieaugs atbalsts ģimenēm ar bērniem, nodokļu izmaiņas ļaus palielināt ieņēmumus, tiks izveidota valsts veselības apdrošināšanas sistēma, kas sāks darboties 2019. gadā, portālu Kasjauns.lv informēja Valsts kancelejā.
Lielākā daļa algotā darba darītāju maksās mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo likme tiek samazināta par 3 % – no 23 % uz 20 %, t.i., mēneša ienākumiem līdz 1667 eiro – 20%, bet mēneša ienākumu daļai, kas pārsniedz 1667 eiro – 23%. (Piemērs: Ja mēnešalga ir 2000 eiro, tad no 1667 eiro tiks ieturēti 20% IIN, bet no atlikušās starpības 333 eiro apmērā – 23%.)
Vienlaikus tiks ieviesta arī progresīvā IIN likme, kas skars lielo algu saņēmējus. Proti, gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% IIN likme, gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro – 23%, bet gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro – 31,4%. (Piemērs: Ja gada ienākumi ir 20 100 eiro, tad no 20 004 eiro tiks ieturēti 20% IIN, bet no 96 eiro – 23%.
Tāpat ar nākamo gadu pieaugs atvieglojuma apmērs par vienu apgādājamo no pašreizējiem 175 eiro līdz 200 eiro. Atvieglojums par apgādājamajiem pieaugs arī turpmāk – 2019. gadā līdz 230 eiro, bet 2020. gadā līdz 250 eiro mēnesī.
Ar 2018. gada 1. janvāri būs mainīts solidaritātes nodokļa sadalījums, 1% novirzot veselības aprūpes finansēšanai jeb obligātai veselības apdrošināšanai, 6% – sociāli apdrošināto personu jeb fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, 4% – nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, bet 10,5% novirzot IIN sadales kontā. Jāpiebilst, ka solidaritātes nodokļa daļa, kas novirzīta veselības aprūpes finansēšanai, atbilst 1% nodokļa likmes pašnodarbinātības gadījumā vai pa 0,5 % attiecīgi no darba devēja un darba ņēmēja likmes nodarbinātības gadījumā.
Minimālā alga 2018. gadā pieaugs no 380 eiro līdz 430 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka arī nodokļu izmaiņu dēļ minimālās algas saņēmējs bez apgādājamiem nākamgad “uz rokas” saņems par 58 eiro vairāk.
Nākamgad tiks nodrošināta lielāka finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem. Proti, papildus esošajai ģimenes valsts pabalsta sistēmai darbosies jauns atbalsta mehānisms – piemaksa. Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu bērnu audzināšanu būs 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem – 66 eiro mēnesī, par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē. Tas nozīmē, ka par četriem bērniem piemaksa būs 116 eiro mēnesī, par pieciem bērniem – 166 eiro mēnesī, par sešiem bērniem – 216 eiro mēnesī, par septiņiem bērniem – 266 eiro mēnesī utt.
Tāpat ar 2018. gada 1. janvāri papildu pabalstu saņems arī audžuģimenes. Pabalsts bērna uzturam līdz 6 gadu vecumam būs 215 eiro, bet bērnam vecumā no 7 līdz 17 gadiem 258 eiro (līdz šim attiecīgi 95 eiro un 114 eiro). Savukārt atlīdzība audžuģimenei par bērnu audzināšanu būs atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita – par vienu bērnu tie būs 171 eiro, par diviem – 222 eiro, par trīs un vairāk bērniem – 274 eiro (līdz šim – 113,83 eiro neatkarīgi no bērnu skaita).
Būtiskas izmaiņas nākamgad būs senioru dzīvē. Proti, pārrēķinās pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nebūs jādara.
2018. gadā sāksies pāreja uz jauno valsts veselības aprūpes sistēmu, kas pilnībā sāks darboties 2019. gadā. Pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems ne tikai personas, kuras veic sociālās iemaksas, bet arī iedzīvotāju grupas, kas ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas: pensionāri, bērni, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas, I un II grupas invalīdi, personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs vai ir pilna laika studējošie u.c. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu varēs saņemt personas, kuras pašas veiks veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā – 1% no minimālās algas jeb 4,30 eiro mēnesī (51,60 eiro gadā). Jāpiebilst, ka 2018. gads ir pārejas periods – ikviens iedzīvotājs pakalpojumus saņems tāpat kā līdz šim. Personām, kurām jāveic veselības apdrošināšanas maksājums, tas būs jādara 2018. gada otrajā pusē.
Lai uzlabotu medikamentu pieejamību, nākamgad no 75% uz 100% palielināsies to zāļu kompensācijas apjoms, kas paredzētas Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem.
Plānotas arī izmaiņas ģimenes ārstu prakšu darba kārtībā. Lai nodrošinātu savlaicīgu slimību diagnostiku un iespēju personai saņemt nepieciešamo ārstniecību, paredzēts, ka ģimenes ārsta praksei vienu reizi nedēļā jānodrošina pacientu uzņemšana no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā – pieņemšana līdz plkst. 19.00.
2018. gadā valsts papildus apmaksās ap 400 tūkstošiem izmeklējumu, konsultāciju un citu ārstēšanas pakalpojumu, līdz ar to 2017. un 2018. gadā rindas būs samazinājušās teju divas reizes – kopumā par 40%. Papildu finansējums piešķirts arī onkoloģijas, sirds un asinsvadu, diabēta slimību ārstēšanai, endoprotezēšanai, dienas stacionāriem un rehabilitācijai. Pirmo reizi Latvijā ieplānotas septiņas valsts apmaksātas aknu transplantācijas, kā arī izveidots speciāls budžets reto slimību ārstēšanai.
Grozījumi Izglītības likumā nākamgad paredz sociālo atbalstu pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu. Lai saņemtu sociālo atbalstu, kopējam darba stāžam izglītības iestādēs būs jābūt vismaz 25 gadiem. Sociālā atbalsta maksimālais apjoms paredzēts līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.
Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu augstskolām un vecākiem, no 2018. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniski saņems datus no Valsts informācijas izglītības sistēmas par augstskolās studējošajiem. Tas nozīmē, ka tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūs pašiem jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID.
Lai paplašinātu “Altum” īstenotās mājokļu garantiju programmas mērķauditoriju, sniedzot iespēju Latvijā noturēt un piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, 2018. gadā atbalstu – valsts garantijas – mājokļa iegādei saņems ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī personas, kuras ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un vēl nav sasniegušas 35 gadu vecumu.
Plašāk ar izmaiņām tiesību aktos, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, var iepazīties Valsts kancelejas izveidotajā apkopojumā, kas pieejams Ministru kabineta mājaslapā.
