VID vadītāja Pētersone izskaidro Latvijas un Igaunijas ekonomiskās atšķirības

Tieši pēc VID iniciatīvas Baltijas valstu sadarbības ietvaros jau 2014. gadā tika uzsākts projekts „Baltijas valstu (Igaunijas, Lietuvas, Latvijas) salīdzinošā novērtēšana nodokļu un muitas lietu administrēšanas un noziedzības apkarošanas jomā”. Taču arī no visu iesaistīto valstu pārstāvju puses šāda savstarpējā salīdzināšana tika atzīta par izaicinošu un praktiski ļoti grūti īstenojamu gan dēļ atšķirīgā normatīvā regulējuma, gan atšķirīgās nodokļu administrēšanas prakses un pieejas.  

Jā vēlamies salīdzināt Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrāciju darbības efektivitāti un izmaksas, jāņem vērā vairāki nozīmīgi faktori. Tā piemēram, Latvijā un Igaunijā pastāv zināmas atšķirības normatīvo aktu piemērošanā un nodokļu administrēšanā. Tāpat arī Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrācijai ir atšķirīgas organizatoriskās struktūras, uzdevumi un funkcijas, ko ietekmē arī attiecīgajā valstī noteiktās atbildības jomas un kompetences sadalījums, t.sk., arī pašas valsts teritoriālais izvietojums. Tādējādi šāda virspusēja atsevišķu rādītāju salīdzināšana, piemēram, viena iekasētā eiro izmaksu salīdzinājums vai iestādē strādājošo darbinieku skaits, nesniedz pilnīgu un objektīvu priekšstatu. Uz to vērš uzmanību gan Eiropas Komisija savos paziņojumos, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savos ikgadējos salīdzinošo sēriju pārskatos.

Salīdzinot Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrāciju darbības efektivitāti, jāņem vērā ne tikai iepriekš minētie faktori. Ļoti būtiski ir arī tas, kā veidojas abu valstu nodokļu administrāciju budžeti. Aprēķinot viena iekasētā eiro izmaksas, vairumā gadījumu tiek ņemtas vērā 3 kategoriju izmaksas - administratīvās izmaksas, atalgojuma izmaksas un informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) izmaksas, kam ir noteicošā loma iestādes sekmīgā darbībā. Un jau šeit parādās pirmās būtiskās atšķirības.

Informācijas tehnoloģiju izmaksas

Latvijā informācijas tehnoloģiju budžets ir iekļauts paša Valsts ieņēmumu dienesta budžetā un ir 15,4 % no visa iestādes budžeta 2015.gadā, savukārt Igaunijas nodokļu un muitas administrācijas informācijas tehnoloģiju budžets ir iekļauts Igaunijas Finanšu ministrijas kopējā budžetā. Tādējādi Igaunijas nodokļu administrācijas izmaksās neparādās kopējā aina par informācijas tehnoloģiju izdevumiem.

Otrkārt, lai arī Igaunijas nodokļu un muitas administrācija līdzīgi kā Latvijā ir integrēta administrācija, tās atbalsta procesi pamatā ir centralizēti Finanšu ministrijā. Tas nozīmē, ka Igaunijas nodokļu un muitas administrācija patstāvīgi veic tās pamatdarbības funkcijas – nodokļu un muitas administrēšanu, noziedzības apkarošanu nodokļu un muitas jomā. Savukārt, sekmīgai iestādes darbībai ne mazāk būtiskos atbalsta procesus, piemēram, finanšu vadību, resursu uzskaiti, informācijas sistēmu pārvaldību, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju administrēšanu u.c., centralizēti veic Igaunijas Finanšu ministrija. Turklāt informācijas sistēmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldībai Igaunijā ir izveidots atsevišķs Informācijas tehnoloģiju centrs ( Information Technology Centre for the Ministry of Finance), kas veic tās funkcijas, ko Latvijā – Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvalde. Tas nozīmē, ka arī šo procesu izmaksas nav iekļautas Igaunijas nodokļu un muitas administrācijas budžetā.

Jāņem vērā fakts, ka Latvijā ir 27 Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centri, savukārt Igaunijā - gandrīz uz pusi mazāk, proti, tikai 16. Tas skaidrojams ne tikai ar valsts platību, bet arī ar atšķirīgu nodokļu maksātāju skaitu un nevienmērīgo valsts iestāžu pakalpojumu pārklājumu valstī, nereti uz to raugoties nevis no efektivitātes viedokļa, bet gan no politiskā aspekta. Latvijā ir sadrumstalotāka nodokļu maksātāju struktūra, t.i. daudz lielāks ir to nodokļu maksātāju skaits, kuru saimnieciskā darbība ir ļoti mazā apjomā, piemēram, 129 124 saimnieciskās darbības veicēju, savukārt Igaunijā - tikai 32 283. Tas viennozīmīgi Latvijai, tajā skaitā, VID, prasa lielākus resursus. Tāpat jāatzīmē, ka administratīvās izmaksas palielina arī manuālā dokumentu aprite valsts institūciju starpā, neraugoties uz valdības pieņemtajiem lēmumiem par dokumentu aprites nodrošināšanu starp valsts iestādēm ar drošu elektronisko parakstu. Taču diemžēl, piemēram, pieteikumus komersantu maksātnespējai joprojām nav iespējams iesniegt elektroniski, kā arī atsevišķas tiesas nepieņem ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus. Bez tam, Latvijā joprojām ir augsts fizisko personu īpatsvars, kas savas saistības ar valsti izvēlas kārtot klātienē. 2015.gadā vēl joprojām 41% fizisko personu Gada ienākumu deklarācijas iesniedza papīra formātā klātienē, kamēr Igaunijā 95% no visām fiziskajām personām deklarācijas iesniedz tikai elektroniski. Jāatzīst, ka Igaunija informācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā ir soli priekšā Latvijai, jo, kā liecina Pasaules ekonomikas foruma Globālo informācijas tehnoloģiju 2015.gada ziņojuma dati, Latvija IT jomā ierindojas 33. vietā pasaulē, savukārt Igaunija 22.vietā. Tas veidojies vēsturiski, jo kopš 2000.gadiem iestādes Igaunijā koncentrējas uz savām pamata funkcijām, bet IT pakalpojumu saņemšanu organizēja ārpakalpojumā, kamēr Latvijas un Lietuvas iestādēs tam biežāk izmantoja savus iekšējos resursus.

Ir arī citi būtiski aspekti, kas jāņem vērā, salīdzinot Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrācijas, izmaksas, piemēram, valsts platība un teritoriālais izvietojums.

Ņemot vērā būtiski atšķirīgo sauszemes robežas garumu (Igaunijas ārējā robeža ir 294 km, bet Latvijas 407 km; tātad gandrīz divtik gara), Latvijā ir 23 muitas kontroles punkti (5 no tiem - uz ārējās robežas), savukārt Igaunijā tikai 11 muitas kontroles punkti (3 - uz valsts ārējās robežas). Jāņem vērā arī fakts, ka Latvijai ir ārējā robeža ne tikai ar Krievijas Federāciju, bet arī ar Baltkrievijas Republiku, no kuras daudzos gadījumos ienāk liels apjoms nelegālo cigarešu, un mūsu valsti bieži vien izmanto kā tranzītvalsti.

Atšķirīgas atbildības jomas un kompetences sadalījums

Lai objektīvi salīdzinātu abas iestādes, ir jāvērtē arī tām noteiktās atbildības jomas un kompetences sadalījums. Arī šeit vērojamas būtiskas atšķirības. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests veic virkni funkciju, kas Igaunijas Muitas un nodokļu pārvaldes procesos neietilpst, proti:

Savukārt vērtējot līdzvērtīgās un sākotnēji šķietami līdzīgās funkcijas, būtiski atšķiras pasākumu skaits, ko veic viena vai otra nodokļu administrācija. Piemēram, Latvijas Valsts ieņēmumu dienests 2015.gadā nodokļu maksātājiem ir sniedzis 534 uzziņas (1), kamēr Igaunijas nodokļu un muitas administrācija - tikai 13 uzziņas. Turklāt uzziņu sniegšana Igaunijā atšķirībā no Latvijas ir maksas pakalpojums.

Vēl kā piemēru var minēt to, Latvijas VID nodokļu maksātājiem 2015.gada laikā ir sniedzis 494 357 konsultācijas pa tālruni, turpretim Igaunijas VID sniegto konsultāciju skaits ir divreiz mazāks - 251 232. Arī rakstveida konsultācijas Latvijas VID ir sniedzis gandrīz trīs reizes lielākam nodokļu maksātāju skaitam, attiecīgi - 86 612 (Latvija) un 31 885 (Igaunija) konsultācijas gada laikā. Prakse liecina, ka nodokļu maksātāju neskaidrie jautājumi visbiežāk ir saistīti ar nepietiekamo izpratni par pieņemtajām likumu normām vai noteikumiem, kā arī biežajām izmaiņām tajos, nevis ar Latvijas nodokļu maksātāju zināšanu trūkumu vai VID darba nepilnībām.  

 Salīdzinot atklātos un novērstos noziedzīgos nodarījumus, redzams, ka Latvijā 2015.gadā VID darbības rezultātā ir atklāti 690 nozīmīgi pārkāpumi, novēršot mēģinājumu ievest nelegālās narkotikas, kamēr Igaunijā nozīmīgo atklāto pārkāpumu skaits ir 163.

Latvijas VID muitas amatpersonas ir nodrošinājušas 136 686 607 kontrabandas tabakas un cigarešu vienību izņemšanu, savukārt Igaunijā izņemts aptuveni astoņas reizes mazāks apjoms – 16 568 096 vienības. Latvijas VID nodrošinājis arī vairāk nekā divas reizes lielāku nosūtīto kriminālprocesu skaitu kriminālvajāšanas uzsākšanai – 123, kamēr Igaunijas kolēģi kriminālvajāšanas uzsākšanai gada laikā nosūtījuši 40-50 kriminālprocesus.

Pateicoties Igaunijas elektroniskās vides attīstībai, vairākas funkcijas jau ilgāku laika periodu ir daļēji vai pat pilnībā automatizētas vai arī tiek veiktas bez lieka birokrātiskā sloga, ko mums, savukārt, bieži vien par pienākumu uzliek spēkā esošie normatīvie akti.

Viens no būtiskākajiem nodokļu administrēšanas procesiem, kam Latvijas Valsts ieņēmumu dienests ik gadus velta ievērojamus resursus, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegtajām Gada ienākumu deklarācijām. Igaunijā šis resursu ietilpīgais process jau vairākus gadus ir pilnībā automatizēts, jo tiek nodrošināta datu elektroniska aprite no darba devējiem, bankām un citām valsts iestādēm. Tādējādi, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju, tai nav jāpievieno attaisnojuma dokumenti. Igaunijā ir arī mazāks to izdevumu apjoms, par kuriem ir iespēja saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Piemēram, atvieglojumi netiek piemēroti ar medicīnu un zobārstniecību saistītiem maksājumiem, jo tie ir katras personas brīva izvēle. Jau vairākus gadus Latvijas VID rosina pārskatīt šo sistēmu, taču bez rezultātiem. Arī šobrīd VID vēlreiz gatavo iesniegšanai Finanšu ministrijā savu redzējumu par to, kā padarīt šo procesu būtiski efektīvāku.

Vēl viens spilgts piemērs administratīvajam slogam, ko nosaka spēkā esošie normatīvie akti, ir administratīvo sodu piemērošanas process.

Igaunijā šis process ir automatizēts – personas klātienē netiek uzaicinātas uz lēmuma pieņemšanu, bet, ja tiek konstatēts, ka nodokļu maksātāji arī turpmāk kavē deklarāciju iesniegšanu, šādiem nodokļu maksātājiem automātiski tiek nosūtīts administratīvā pārkāpuma protokols. Savukārt, Latvijā atbildība par deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu tiek piemērota atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām, un tas paredz katrai personai sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un, izvērtējot vainu pastiprinošus un mīkstinošus apstākļus, pieņemt lēmumu, uzaicinot personu klātienē.

Ievērojami resursi tiek patērēti, mūsuprāt, neefektīvām procedūrām saistībā ar tiem komersantiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ ir reģistrējuši savu saimniecisko darbību, taču ilglaicīgi nav to uzsākuši. Taču tiesību akti nosaka VID pienākumu pieņemt deklarācijas un pārskatus (tajā skaitā, tukšus) arī no šādiem nodokļu maksātājiem (un to ir tuvu pie simts tūkstošiem!). Lielus VID resursus prasa arī daudzkārtējā jau iesniegto deklarāciju un pārskatu precizēšana, ko komersants Latvijā ir tiesīgs darīt trīs gadu laikā, kamēr Igaunijā tās iespējams precizēt tikai līdz saimnieciskā gada slēgšanai.

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests savu iespēju robežās jau ir īstenojis vairākus pasākumus deklarāciju iesniegšanas disciplīnas nodrošināšanai (piemēram, jau no 2014.gada decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bez kurām nebūs iespējams pārņemt kaimiņvalsts labo praksi.

Tāpat Latvijā no VID puses aktīvi tiek risināts jautājums saistībā ar valsts budžeta ieņēmumu kontu skaita samazināšanu. Latvijā nodokļu un nodevu maksājumiem valsts budžetā ir atvērti vairāk nekā 250 konti, savukārt Igaunijā ir tikai 3 maksājumu konti, no kuriem viens ir muitas galvojumiem. Šobrīd Latvijā nodokļu maksātājs pats izvēlās, kādos kontos veikt maksājumus, tādējādi bieži kļūdās kontu izvēlē un VID ir jāveic kļūdaino maksājumu pārvirzīšana. VID ir jāveic arī pārmaksāto nodokļu novirzīšana citu nodokļu parādu segšanai, t.i. pārskatījumu veikšana no viena valsts budžeta ieņēmumu konta uz citu, jo valsts budžeta ieņēmumi maksājami atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai atvērtajos kontos un uzskaitīti atbilstoši naudas plūsmai (brīdī, kad nodokļu un nodevu summas ir saņemtas). 

Lai uzsāktu darbu pie šī visnotaļ komplicētā un laikietilpīgā, taču ilgtermiņā ļoti lietderīgā un efektīvā risinājuma, sadarbībā ar citām valsts iestādēm Latvijā ir izstrādāts izvērtējums par iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un budžeta ieņēmumos ietvertu nodokļu un nodevu maksājumus atbilstoši aprēķinātajām vai nodokļu deklarācijās uzrādītajām summām neatkarīgi no nodokļu un nodevu samaksas datuma.

Valsts ieņēmumu dienests Latvijā ir valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valdības noteikto nodokļu politiku. Un būtiska, bieži vien pat izšķiroša loma ir tam, cik lielā mērā valdības noteiktā nodokļu politika stimulē uzņēmējdarbību, vai gluži pretēji – uzliek tai papildu administratīvo slogu, tādējādi arī palielinot nodokļu administrēšanai nepieciešamos resursus un izmaksas.

Nodokļu ieņēmumus ietekmē vairāki faktori. Latvijā tos nereti saista tikai ar ēnu ekonomikas īpatsvaru un VID padarīto tās mazināšanā, taču tas ir šaurs skatījums uz šo parādību. VID uzskata, ka vispirmām kārtām ir jāvērtē uzņēmējdarbības vide kopumā, tajā skaitā - nodokļu politika. Iekasēto nodokļu apjomu ļoti tieši ietekmē nodokļu veidi, nodokļu bāze, nodokļu likmes, nodokļu atlaides un atvieglojumi, kā arī dažādi izņēmumi. Turklāt, liels skaits atšķirīgu nodokļu likmju, atlaižu, atbrīvojumu un izņēmumu nodokļu administrēšanas procesu sarežģī un sadārdzina.

Tādējādi, lai varētu salīdzināt Igaunijas vai jebkuras citas valsts iekasētos nodokļu ieņēmumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ar Latvijas rādītājiem, vispirms jāizvērtē jau pieminētā nodokļu bāze, piemēram, kā ieņēmumus ietekmē mikrouzņēmumu nodokļa režīms, kā tiek piešķirtas uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaides un citi būtiski aspekti.

Samaksāto nodokļu apjomu būtiski ietekmē arī valsts politika attiecībā uz nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu un atlikšanu. Izvērtējot saņemtos nodokļu maksātāju iesniegumus par nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu piešķiršanu, VID Latvijā ir sagatavojis 11 052 lēmumus par termiņa pagarinājumu piešķiršanu 134,2 milj. euro apmērā, savukārt Igaunijā piešķirti tikai 2 922 termiņa pagarinājumi par 13,5 milj.euro.

Nenoliedzami, ēnu ekonomikas līmeni ietekmē arī nodokļu maksātāju attieksme pret nodokļu saistību izpildi, sabiedrības iecietība pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un neapmierinātība ar valsts budžetā samaksāto nodokļu izlietojumu. Tādēļ VID atkārtoti uzsver, ka cīņai ar ēnu ekonomiku ir jābūt visas valsts prioritātei, nevis atsevišķu ministriju vai valsts iestāžu uzdevumam.

Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju sadarbība

Valsts ieņēmumu dienests ir iestāde, kas īpaši pēdējo gadu laikā kā vienu no mērķiem ir noteikusi resursu izmantošanas efektivitātes un lietderības paaugstināšanu, ieviešot jaunas progresīvas darba metodes un attīstot informācijas sistēmas, lai maksimāli samazinātu manuāli veicamās darbības un tādējādi optimizētu resursu izmantošanu.

Lai arvien sekmīgāk uz to virzītos, VID apzina un pārņem labāko praksi un pieredzi arī no citām valstīm, tai skaitā no Igaunijas, jo tieši ar šo valsti Latvijas nodokļu administrācija tiek salīdzināta visbiežāk, jo nav noliedzama tās veiksmīgā attīstība Baltijas valstu vidū.

Lai aktīvāk īstenotu starptautisko sadarbību un pārņemtu labākās prakses piemērus starp Baltijas valstīm (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) gan nodokļu administrēšanas, gan muitas lietu, gan noziedzīgu nodarījumu apkarošanas jomā tiek īstenoti sadarbības plāni, kuru ietvaros notiek regulāras tikšanās, diskusijas un pieredzes apmaiņas pasākumi. Divreiz gadā notiek arī regulāras augstākā līmeņa Baltijas valstu un muitas nodokļu administrāciju vadītāju sanāksmes, lai dalītos pieredzē par aktuālākajiem grozījumiem tiesību aktos, jaunākajām administrēšanas procedūrām un iniciatīvām stratēģiskas vadības, finanšu, korupcijas apkarošanas, cilvēkresursu vadībā un apmācību jomā.

Tomēr vēršam uzmanību, ka tas ir abpusējs process. Nenoliedzot Igaunijas progresīvās darba metodes, vēlamies uzsvērt, ka arī Igaunijas kolēģi regulāri izmanto iespēju tikties ar Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ekspertiem informācijas un pieredzes apmaiņas un labās prakses pārņemšanas nolūkos dažādās ar nodokļu administrēšanu un uzraudzību saistītās jomās, lai tādējādi uzlabotu nodokļu administrēšanu un palielinātu nodokļu iekasējamību savā valstī. Tā piemēram, lai mazinātu nelegālo nodarbinātību, Igaunijas kolēģi tikai 2014.gadā pārņēma un sāka arī savā darbā piemērot prasību, kas Latvijā ir spēkā jau kopš 2010.gada, proti, ka darba devējam ir pienākums reģistrēt darba ņēmējus stundu pirms darba uzsākšanas. Tāpat Igaunija tikai pirms dažiem gadiem pārņēma un savā darbā ieviesa Latvijā jau nostiprinājušos un savu lietderību pierādījušo prasību - informācijas iekļaušanu PVN deklarācijās par aprēķināto nodokli par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

Viens no VID stratēģiskajiem mērķiem ir paaugstināt VID resursu izmantošanas efektivitāti un lietderību, tādējādi nepārtraukti tiek meklēti risinājumi kā vienkāršot administratīvās procedūras, kā uzlabot un pilnveidot VID sniegto pakalpojumu kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi kopumā, kā automatizēt VID iekšējos darba procesus un būtiski samazināt manuālā darba apjomu.