10 centi par vienu pudeli! Uzņēmīgi ļaudis netūļājas un pelna no tukšās taras
Sakiet, ko gribat, bet pārrobežu sadarbība ir viena laba lieta! Līdz Lietuvas vai Igaunijas robežai nav tālu, un uzņēmīgi ļaudis atrod iespēju nopelnīt arī netradicionālā veidā.
Vēl nesen plastmasas pudelēm paredzētais dzeltenais konteiners pie mūsu mājas mūždien bija pārpildīts, par to notika debates ar apsaimniekotāju. Taču pēdējā laikā konteiners ir gandrīz tukšs.
Rosīgs kungs ar piekabi
“Laikam biežāk izved!” es domāju. Līdz ieraudzīju svešinieku ar divriteni, kam bija pieāķēta paliela piekabe. Piebraucis pie konteineriem, vīrietis sāka mest piekabē plastmasas pudeles.
Man, protams, atkritumu nav žēl, tomēr pajautāju, kā saimnieciskais kungs tās izlietos. “Vedam uz Lietuvu vai Igauniju,” bija atbilde.
Abās kaimiņvalstīs, lai nepiesārņotu vidi, ir ieviesta tukšās taras depozīta sistēma. Par plastmasas pudelēm, skārdenēm un stikla pudelēm no pircējiem iekasē depozīta maksu. To apliecina depozīta emblēma uz taras.
Depozītu piemēro ūdens, gāzēto dzērienu, alus un vājo alkoholisko dzērienu plastmasas, metāla un stikla iepakojumam tilpumā no 0,1 litra līdz mazākam par trim litriem. Tātad tās ir visas plastmasas pudeles tilpumā līdz diviem litriem, skārdenes, stikla pudeles, uz kurām ir attiecīgā emblēma.
Šī sistēma neattiecas uz eļļas, stipro alkoholisko dzērienu un lielajām ūdens pudelēm (trīs litri un vairāk).
10 centi par pudeli
Šovasar prese rakstīja, ka Lietuvā un Igaunijā tukšās taras depozīta sistēma jau ieviesta, bet Latvijas valstsvīri un sievas vēl muļļājas.
Tagad iznāk, ka nevis muļļājas, bet rūpējas par tautas labklājību! Jo nu Latvijā nauda burtiski mētājas zemē, atliek vien pacelt. Lielākā daļa pudelēs un skārdenēs pildīto dzērienu ir ražoti vienotam visu trīs Baltijas valstu tirgum. Uzraksti ir trijās valodās. Un pats galvenais, kas varētu interesēt no mazā biznesa viedokļa, ir tas, ka uz pudelēm un skārdenēm, kuras tirgo mūsu veikalos, redzama Lietuvas vai Igaunijas depozīta emblēma.
Igauņi un lietuvieši, pērkot šos dzērienus, maksā 10 centu depozītu. Mēs nemaksājam, taču, nododot kaimiņiem tukšo taru, varam šo naudu saņemt. Ne gluži godīgi, taču likumīgi.
Situācija veikalos
Dodamies uz lielveikalu izpētīt situāciju. Kā jau gaidāms, uz Krievijā, Gruzijā un lielākās daļas Latvijā fasēto minerālūdeņu depozīta emblēmas nav.
Toties iepriecina minerālūdeņu "Arkta" (ražots Lietuvā) puslitra un "Venden Sport" (pildīts Latvijā) 0,75 litru plastmasas pudeles ar Igaunijas depozīta emblēmu. Tātad nauda ripos!
"Arkta Sport" 0,75 litru un "Everest" (arī Latvijas ražojuma) pusotra litra pudeles vispār ir ideālas, jo uz tām ir gan Lietuvas, gan Igaunijas depozīta emblēmas. Druskininku "Rasa Light" puslitra pudele var doties uz Lietuvu, uz pepsikolas ir Igaunijas emblēma.
Visdažādākās alus šķirnes plastmasas pudelēs ir ražotas Latvijā, te bizness nespīd. Kā ar skārdenēm? Enerģijas dzēriena "Red Bull" bundžu rotā Igaunijas emblēma.
Lielākā daļa vietējo alus brūvētāju skārdeņu iecerētajam biznesam neder. Taču priecē "Walter Original" un "Walter tumšais", "Heineken" gaišais, bezalkoholiskais alus "Beerville", jo uz šīm skārdenēm ir Lietuvas depozīta emblēma.
Stikla pudelēs pildītie dzērieni, galvenokārt alus, ir ražoti Latvijā. Alkoholiskajiem kokteiļiem ir 14 grādu, tie nav vājie dzērieni un depozīta sistēmā nepiedalās.
Kopējais secinājums – aina no tukšās taras biznesa viedokļa ir visnotaļ cerīga, jo Latvijā tirgo pietiekami daudz dzērienu ar Igaunijas un Lietuvas taras depozīta emblēmām. Lielākā daļa mūsu tautiešu par to neko nezina, bet tie, kas zina, lieki netūļājas. Krauj maisus ar tukšajām pudelēm autobusos un brauc uz kaimiņzemēm.
Jānodod tīra un nebojāta
Kā rīkoties, ja, dodoties ekskursijā uz kaimiņvalsti, gribat paķert līdzi dažus maišeļus ar tukšo taru?
Tai jābūt tīrai, plastmasas pudeles un skārdenes nedrīkst būt saņurcītas. Noteikumi paredz, ka iepakojuma formai jābūt tādai kā pirkuma brīdī. Etiķetes nost nav jāņem, lai būtu redzama depozīta emblēma. Taru vēlams izskalot ar tīru ūdeni.
Taru pieņem gan darbinieki, gan automāti. Lietuvā šīs taras pieņemšanas mašīnas sauc par taromātiem. Tajos ievieto tukšās pudeles un skārdenes, un nauda izbirst grabēdama.
Pieņemšanas punktu kaimiņvalstīs ir ļoti daudz. To atrašanās vietas var noskaidrot mājaslapās eestipandipakend.ee (Igaunijā) un grazintiverta.lt (Lietuvā), kur ir informācija gan valsts, gan angļu valodā.
Tagad es pavisam citām acīm skatos uz zemē nomestu skārdeni vai plastmasas pudeli: “O, desmit centi mētājas!”
Jāpiebilst, ka Lietuvā depozīta sistēmas izveide izmaksāja aptuveni 30 miljonus eiro. Latvijā pēc vairāku gadu spriešanas šī ideja neguva atbalstu, jo tās ieviešana esot pārāk dārga.
