Aizmirsuši par savām akcijām. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju neliekas ne zinis par miljoniem eiro
Vairāk nekā 32 000 iedzīvotāju aizmirsuši par savām akcijām 10 miljonu eiro vērtībā. Tiesa, Kasjauns.lv pārliecinājās, ka uzsākt rīkoties ar savu vērtspapīru kontu ir diezgan sarežģīti pat cilvēkam, kurš ar dažādām datubāzēm internetā ir uz tu.
Bizness un ekonomika
2016. gada 29. aprīlis, 06:09

Aizmirsuši par savām akcijām. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju neliekas ne zinis par miljoniem eiro

Jauns.lv

Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju aizmirsuši par miljoniem eiro, kas uz viņu vārda krājas bankā savulaik par sertifikātiem nopirktajām uzņēmumu akcijām. Šī nauda jūsu maciņā ieripos tikai tad, ja bankā atvērsiet vērtspapīru kontu un pieprasīsiet savas dividendes no Latvijas Centrālā depozitārija (LCD).

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā vairāk nekā 100 000 Latvijas pilsoņu savus privatizācijas sertifikātus ieguldīja dažādu uzņēmumu akcijās – gan tādos kas joprojām veiksmīgi strādā, gan arī tādos, kas jau bankrotējuši. Apmēram trešdaļa no mazajiem akcionāriem par savām akcijām ir piemirsuši un jau gadu gadiem par tām nav likusies ne zinis.  Tomēr LCD uz viņu vārda par šīm akcijām krājas gan dividendes, gan arī samaksātā nauda par šo akciju atpirkšanu, ko veikuši lielie akcionāri tā dēvētajā akciju galīgajā atpirkšanā, kas praktiski bija šo akciju atpirkšana bez jūsu piekrišanas.

Pieci miljoni, kuri nevienam nav vajadzīgi

LCD glabājas vairāk nekā 34 000 iedzīvotāju iegādātās uzņēmumu akcijas aptuveni 10 miljonu eiro vērtībā, par kurām viņi ir aizmirsuši. Tāpat kontos ir uzkrājušies vairāk nekā pieci miljoni eiro, kuri izmaksāti dividendēs vai akciju galīgās atpirkšanas procesā.

Par privatizācijas sertifikātiem katrs iedzīvotājs vidēji varēja iegādāties vairākus desmitus akciju, bet daudzi par tām kādus divdesmit gadus nav likušies zinis. Vieni uzņēmumi dividendes sākumā neizmaksāja, citi atkal bankrotēja un cilvēki zaudēja cerību, ka no tām varētu būt kāds labums. Tomēr vienam otram šo gadu laikā varētu būt iekrājusies pieklājīga naudas summiņa.

Lūk, tikai daži skaitļi:

* 2014. gadā „Grindeks” par vienu akciju dividendēs izmaksāja 52 eirocentus, bet „Latvijas gāze” – 72 eirocentus.

* Savukārt vairākuma akcionāri, kuriem pieder vismaz 95% akciju, varēja izsludināt akciju galīgo atpirkšanu un no mazajiem akcionāriem nopirkt akcijas. Šajā gadījumā mazajam akcionāram izvēles nebija – no viņa akcijas atpirka, gribēja viņš to vai nē. Piemēram, 18. janvārī beidzās „Ventspils naftas” akciju atpirkšana (par vienu akciju maksāja – 4,56 eiro), bet šomēnes noslēdzas „Latvijas balzama” akciju atpirkšana (vienas akcijas cena – 9 eiro).

Kā uzzināt, vai man pieder akcijas un vai par tām uzkrājusies nauda?

Ja cilvēks aizmirsis, vai viņam ir kāda uzņēmuma akcija vai nav, viņš to var izdarīt divējādi. Var pats ar personu apliecinošu dokumentu aiziet uz LCD biroju Vecrīgā, Vaļņu ielā 1 (2. stāvā) un saņemt bezmaksas izziņu par sev piederošām akcijām. Tāpat to var uzzināt arī internetā – „Lursoft” mājaslapas sadaļā „Dažādi reģistri, Latvijas Centrālais depozitārijs”. Tikai šajā gadījumā jāņem vērā, ka tajā varat ieiet identificējoties ar savu internetbamkas karti un tas būs maksas pakalpojums (vismaz 1,42 eiro).

Kā rīkoties ar vērtspapīru kontu?

Kad būsiet uzzinājuši, ir jums akcijas vai nav un cik par tām iekrāta nauda, tad jums bankā jums jāatver speciāls vērtspapīru konts (maksa par tā atvēršanu Latvijas lielākajās bankās ir no 4 līdz 4,5 eiro), uz kuru tad arī pārskatīs jūsu dividendes vai naudu, kas iegūta akciju galīgās pārdošanas laikā. Te jāuzsver, ka naudu par akcijām jums izmaksās bankā, nevis LCD vai pašā uzņēmuma, uz turieni pēc naudas iet nav jēgas – jāiet uz banku, kurā esat atvēris vērtspapīru kontu.

Vērtspapīru kontu internetbankā varat atvērt bez problēmām, bet attālināti panākt, lai uz to no LCD pārskaita naudu ir visnotaļ piņķerīga padarīšana. Labāk vai nu pašam doties uz banku konsultēties vai sēdēt pie datora, vienā rokā turot peli, bet otrā - telefona klausuli, kurā bankas darbinieks jums sīki un smalki izstāstīs, kas jādara.

Kasjauns.lv pārliecinājās, ka uzsākt rīkoties ar savu vērtspapīru kontu ir diezgan sarežģīti pat cilvēkam, kurš ar dažādām datubāzēm internetā ir uz tu. Lai rīkotos ar savām akcijām, jums ir jāzina gan uzņēmuma precīzs nosaukums, gan tā reģistrācijas numurs un bankas konts, gan akciju emisijas datums un tamlīdzīgi. Ja pāris gadu desmitus neesat par savām akcijām licies ne zinis, tā bez citu palīdzības ir teju vai neiespējamā misija.

Vienlaikus jāpiebilst, ka arī īpaši jāpieprasa tas, ja gribat saņemt naudu par akciju galīgo atpirkšanu, gan arī naudu, kas varētu būt izmaksāta uzņēmuma bankrota gadījumā.

Jāpiebilst, ka nav vērts visam atmest ar roku, ja uzņēmums, kura akcijas savulaik esat iegādājies, ir bankrotējis. Iespējams, ka to likvidējot esat saņēmis kādu „sāpju naudu”.

Bankrota un likvidācijas gadījumos tiek pārdota uzņēmuma manta. Par šādi iegūto naudu uzņēmums vispirms nokārto savas saistības ar kreditoriem un citām likumā noteiktajām personām. Uzņēmuma akcionāriem ir „pēdējā roka” uz līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot uzņēmuma mantu. Pēc uzņēmuma saistību nokārtošanas ar kreditoriem, ir divi scenāriji: * vairs nepaliek pāri nauda, kuru sadalīt uzņēmuma akcionāriem vai arī paliek pāri nauda, kas tiek sadalīta uzņēmuma akcionāriem proporcionāli tiem piederošo akciju skaitam.

Jāteic, ka, ja arī akciju pircējs ir miris, tad viņa akcijas ir pārgājušas īpašumā mantiniekiem un, nokārtojot visas mantojuma formalitātes, uz akcijām var pretendēt arī to pircēju mazbērni un mazmazbērni.

Tiem, kuri grib sīkāk uzzināt par „aizmirstām akcijām”, iesakām ielūkoties interneta mājaslapas naudaslietas.lv sadaļā „Kā rīkoties ar akcijām, kas iegādātas par privatizācijas sertifikātiem?”

Elmārs Barkāns/Foto: Gatis Dieziņš/LETA