Baltijas valstīs vērojams straujākais cenu kāpums Eiropas Savienībā
Šogad Baltijas valstīs vērojams straujākais cenu kāpums starp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Pēc neliela inflācijas palēninājuma šā gada jūlijā, kad bija sasniegts šogad zemākais patēriņa cenu kāpums - 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums augustā atkal paātrinājās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3,1%.
Līdzīga patēriņa cenu izmaiņu dinamika vērojama arī pārējās Baltijas valstīs un šā gada pirmajos astoņos mēnešos inflācija Latvijā bija 3,1%, Igaunijā 3,2% un Lietuvā 3,4%, kas pašlaik ir straujākais cenu kāpums starp visām ES dalībvalstīm. Šādu cenu dinamiku galvenokārt nosaka augošās pārtikas cenas, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi no patēriņa cenu pieauguma.
Spriežot pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss pasaulē kopš šī gada sākuma nav būtiski mainījies. Taču, ja salīdzina cenu indeksu ar pērnā gada attiecīgo periodu, tad pārtikas cenas uzrāda visai strauju kāpumu, ko galvenokārt nosaka piena produktu cenu kāpums. Tā piena produktu cenu indekss pasaulē šā gada pirmajos astoņos mēnešos auga par 44,3%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu.
"Tik spēcīgs kāpums ir saistīts ar sviesta un sausā piena iekšējā pieprasījuma kāpumu Eiropā un Ziemeļamerikā, tādējādi mazinot šo produktu eksporta apjomus un kopējo piedāvājumu pasaules tirgū, kas ietekmē cenu paaugstinošā virzienā," skaidroja FM.
Līdzīga situācija gan ar piena produktiem, gan ar pārtikas cenām kopumā vērojama arī Latvijā. Pārtikas cenas Latvijā augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1,6% un, salīdzinot ar šā gada janvāri, praktiski neizmainījās. Taču, ja salīdzina ar pērnā gada augustu, tad pārtikas produktu cenas ir pieaugušas par 7,3%. Cenas šajā laikā palielinājās visiem pārtikas produktiem, taču visstraujāk piena produktiem, sviestam un svaigiem dārzeņiem.
Cenu kāpums fiksēts arī ar energoresursiem saistītām precēm un pakalpojumiem. Tā degvielas un gāzes cena augustā gada laikā palielinājās attiecīgi par 4,2% un 7,1%. Degvielas cenu kāpums saistīts ar nedaudz augstākām naftas cenām šā gada augustā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. "Ja degvielas cenas samērā operatīvi reaģē uz naftas cenu izmainām, tad gāzes cena mājsaimniecībām ir atkarīga no iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas cenas pasaules biržās un tiek noteikta divas reizes gadā, janvārī un jūlijā. Tādējādi, gāzes cenu tarifi tika pārskatīti šā gada jūlijā , kas nozīmē, ka līdz šā gada beigām tie būtiski nemainīsies un cenu pieaugums svārstīsies ap 7% katru mēnesi gada griezumā," norādīja ministrijā.
Tāpat šā gada augustā ir fiksēts šogad straujākais apdrošināšanas pakalpojumu cenu kāpums - 39,1% salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko noteica autotransportlīdzekļu apdrošināšanas būtisks sadārdzinājums. No citiem pakalpojumu veidiem FM vēl atzīmē ambulatoro un telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpumu. Kopumā pakalpojumi bija par 3,2% dārgāki nekā pirms gada, kamēr preces sadārdzinājās par 3,0%.
"Lai arī patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad ir viens no straujākajiem ES, tomēr, ja izslēgtu ārējos faktorus un novērtētu pamatinflāciju, kas galvenokārt izskaidro iekšējā tirgus ekonomiskos procesus, tad inflācijas līmenis astoņos mēnešos būtu nedaudz zem 2%. Šāds inflācijas līmenis kopumā atbilst arī ekonomikas pieauguma tempu paātrinājumam šogad, jo iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā pusgadā bija par 4% augstāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā," atzina FM.
Analizējot patēriņa cenu izmaiņas mēneša griezumā, augustā tradicionāli ir vērojama viena no zemākajam mēneša inflācijām, kuru pārsvarā ietekmē jaunās augļu un dārzeņu ražas nonākšana tirgū. Arī šis mēnesis nebija izņēmums un svaigo augļu un dārzeņu cenas augustā samazinājās attiecīgi par 2,7% un 20,1% salīdzinājumā ar jūliju.
No pārtikas produktiem lētāks bija arī cukurs - par 7,5%. Ņemot vērā, ka pārtika veido vairāk nekā piekto daļu no kopējā patēriņa groza, kopējais patēriņa cenu indekss augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,2%. Cenu kritumu vēl pastiprināja alkoholisko dzērienu cenu samazinājums par 2,5% akciju ietekmes dēļ. Neliels cenu kritums augustā norāda uz veselīgu cenu sezonalitātes dinamiku, kas raksturīga šim gada mēnesim.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas samazinājušās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu - inflācija sasniegusi 3,1% apmērā.
Vienlaikus pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā audzis par 2,5%.