Turpmāk finansējumu diasporu atbalstam valsts budžetā noteiks kā ikgadējos pamatizdevumus
Ārlietu ministrija (ĀM) un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) panākuši vienošanos, kas nosaka, ka finansējums diasporas atbalsta pasākumiem turpmāk valsts budžetā tiks iekļauts kā ikgadēji pamatizdevumi jeb bāzes finansējums, aģentūru LETA informēja ministrijā.
ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā piedalījās pirmajā Eiropas Latviešu kongresā un Pasaules latviešu konferencē, kas norisinājās kongresa laikā. Pasākumā viņa norādīja, ka, nosakot finansējumu diasporas atbalstam valsts budžetā kā ikgadējos pamatizdevumus, tiks nodrošināta stabilitāte, iespēja plānot ilgtermiņa projektus un pārtraukta līdzšinējā nenoteiktība.
Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka pēdējo dienu laikā radīta arī ceļa karte Latvijas simtgadei, kas kā dāvana izveidota valsts jubilejā, un kuras veidošanā plāno iesaistīties ĀM, vienlaikus uzsverot, ka ir pieņemts konceptuāls lēmums par diasporas politikas darba koordināciju ĀM paspārnē.
Tāpat ministrijas parlamentārā sekretāre sacīja, ka ir panākta vienošanās par finansējuma palielināšanu izglītības jomas projektiem. "Latviešu skoliņas, mācību materiāli, grāmatas, atbalsts pedagogiem ir viena no svarīgākajām ikdienas aktivitātēm. Izšķirīga loma latviešu valodas un kultūras saglabāšanā latviešiem visā pasaulē jau gadu desmitiem ir bijusi nedēļas nogales skolām," teica Kalniņa-Lukaševica.
Viņa norādīja, ka vasaras vidusskolas Garezerā un Austrālijā ir fenomens, kura saglabāšana ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs. "Savukārt Eiropā pēdējos gados intensīvi veidojas jaunas nedēļas nogales skolas, to skaitam sasniedzot jau 72. Daudzi simti brīvprātīgo skolotāju ziedo nedēļas nogales šim darbam, kas noteikti pelna mūsu sirsnīgu pateicību," skaidroja ĀM parlamentārā sekretāre.
Ņemot vērā, ka 1985.gadā Baltijas Brīvības un miera kuģis devās braucienā gar Baltijas valstu krastiem, lai paustu, ka sapnis - neatkarīga Latvija - ir reāli sasniedzams mērķis, Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka to pašu var attiecināt uz Latvijas centieniem kļūt par veiksmīgāko valsti pasaulē. "Tā ir daudz mazāka utopija (..). Latvieši Latvijā un latvieši ārpus Latvijas, liekot kopā neatlaidību un nepadošanos, darbus un sapņus, atjaunoja Latvijas valstiskumu, brīvību, demokrātiju, atvērtību. Tagad ir nākamais uzdevums - izveidot Latviju par patiesi izcilāko valsti pasaulē," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Viņa arī akcentēja, ka ikvienam ārpus Latvijas dzīvojošajam valsts pilsonim ir ļoti būtiska loma, lai padarītu Latviju par veiksmīgāko valsti pasaulē, tādēļ Simtgades ceļa karte, pēc ĀM parlamentārās sekretāres teiktā, būs noderīgs rīks šajā procesā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pasākumā aicināja palielināt finansējumu diasporas izglītības sistēmai, uzsverot, ka izglītība ir latviskās identitātes pamats, ar ko bērnam tiek ielikta piederības izjūta un zināšanas par Latviju.
Vējonis norādīja, ka saskata lielāku valsts iesaisti un iniciatīvu, lai turpinātos darbs pie kvalitatīvas latviešu diasporas izglītības sistēmas veidošanas, kā arī finansējuma palielināšanas, īpaši nedēļas nogales skolā.
Viņš sacīja, ka pašlaik vairāk nekā 120 valstīs dzīvo ap 370 000 Latvijas valstspiederīgo un latviešu izcelsmes cilvēku. Tāpat valsts prezidents uzsvēra, ka ar katru gadu turpina pieaugt Latvijas diasporas kultūras kopu, nedēļas nogales skolu un diasporu organizāciju skaits.
"Tomēr tie ir tikai skaitļi - aiz tiem stāv cilvēki un viņu darbi, kuri ir nepieciešami Latvijai. Kori, deju kolektīvi, svētdienas skolas, latviešu organizācijas - tas ir milzīgs brīvprātīgo ieguldījums. Paraugs mums visiem, kā būt kopā un saglabāt savas saknes," teica Vējonis.
Viņš pauda pateicību latviešu organizācijām pasaulē par to darbu, veidojot un kopjot ārvalstīs dzīvojošo tautiešu saiti ar Latviju, kas tiek uzturēta kopš laikiem, kad Latvija vēl bija nošķirta aiz dzelzs priekškara un tikai sapņoja par neatkarību.
"1985.gada Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens gar okupētās Baltijas krastiem bija trimdas laiku ievērojamākā politiskā akcija, kas pierādīja mūsu tautiešu neatlaidību un ticību brīvībai. Vēlos pateikties visiem tiem, kuri par spīti grūtībām aizstāvēja un saglabāja neatkarīgās Latvijas valsts ideju. Paldies visiem tiem, kuri turpina lepni daudzināt Latvijas vārdu pasaulē," sacīja Valsts prezidents.
Viņš pauda cerību, ka Eiropas Latviešu kongress kļūs par domu un pieredzes apmaiņas tradīciju, stiprinot saites starp Latvijas iedzīvotājiem un tautiešiem ārzemēs.
Pirmais Eiropas Latviešu kongress notika no 28. līdz 30.jūlijam. Pasākumu ar ĀM atbalstu organizēja Eiropas Latviešu apvienība.
