ES fondu projektu praktiskā ieviešana uzņem apgriezienus
Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta (MK) izbraukuma sēdē Daugavpilī ir sagatavojusi ikmēneša informatīvo ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Statistika ir pozitīva un liecina par stabilu ES fondu projektu īstenošanas tempu pieaugumu. Īpaši pozitīvi sokas būvniecības jomā, transporta sektorā. 2017. gada maksājumu plānu izpilde pirmajā ceturksnī pārsniedz prognozes par 5,4 miljoniem eiro, pateicoties apjomīgiem maksājumiem valsts un reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektos.
Kā sēdē uzsvēra Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola: “Aicinu visus iesaistītos būt aktīviem investīciju projektu sekmīgā realizēšanā – katrs pārdomāti īstenots projekts rada konkrētai vietējai teritorijai un cilvēkiem vērā ņemamus labumus – atspērienu turpmākai attīstībai!”
Šobrīd tiek aktīvi slēgti dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas un izbūves, kā arī veselības veicināšanas pasākumu un pakalpojumu pieejamības pašvaldībās projektu līgumi, tādējādi veicinot Latvijas ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Tāpat arvien vairāk ir jau pabeigti projekti, sniedzot pozitīvu stimulu vietējās teritorijas un ekonomikas attīstībai. Piemēram, valsts galveno autoceļu segu pārbūve un nestspējas palielināšana Latgalē, ieguldot no Kohēzijas fonda 28 miljonus eiro.
Latvija līdz šim ir spējusi definēt “spēles nosacījumus” gandrīz visos Kohēzijas politikas investīciju virzienos, tādējādi ļaujot turpmāk fokusēties tieši uz investīciju projektu un ES atbalsta sekmīgu izmantošanu noteiktajiem mērķiem. Atlicis pieņemt lēmumus tikai par 6,6% no kopējā plānošanas perioda finansējuma, galvenokārt, izglītības, uzņēmējdarbības, energoefektivitātes, vides aizsardzības, veselības infrastruktūras un jauniešu atbalsta pasākumiem.
Līdz šim ir izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3,6 miljardu eiro jeb par 82% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Līdz 15. maijam Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) noslēgti projektu līgumi par 37,9% no pieejamā finansējuma jeb 1,67 miljardiem eiro un veikti maksājumi projektos par 7,2% finansējuma jeb 317 miljoniem eiro. Progress ir vērojams galvenokārt veselības veicināšanas, uzņēmējdarbības, vides, transporta un izglītības kā arī nodarbinātības veicināšanas jomās.
ES fondu ieviešanas paātrināšanai CFLA sadarbībā ar citām iestādēm veic pienākumus pēc iespējas ātrāk nekā noteikts normatīvajos aktos vai rīcības plānos. Projektu izvērtēšana notiek paredzētos termiņos vai atsevišķos gadījumos pat līdz 6 reizēm ātrāk par pieļaujamo termiņu. Par klientu apmierinātību ar CFLA darbu liecina arī Saeimas Eiropas lietu komisijas veiktās aptaujas rezultāti.
Šobrīd secināms, ka lielākā daļa projektu iesniedzēju pārskata sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas plānus atbilstoši esošajiem apstākļiem. CFLA un FM ir atvērtas sniegt atbalstu, notiek semināri reģionos gan par projektu sagatavošanas, gan jau par ieviešanas labās prakses jautājumiem. Aicinām izmantot konsultācijas un informēt CFLA un FM par problēmām vai ierosinājumiem sekmīgākā projektu ieviešanā.
Šoreiz informatīvais ziņojums par ES fondu ieviešanas statusu tiek skatīts MK izbraukuma sēdē Daugavpils Universitātē, kur īstenoti nozīmīgi ES fondu projekti izglītības un zinātnes jomās. Starp daudziem projektiem kā viens no labās prakses piemēriem Daugavpilī izceļama Daugavpils Rotko Mākslas centra izveide ar 1,7 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Šis projekts saņēmis galveno balvu nominācijā „Restaurācija” Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā ikgadējā skatē „Gada labākā būve Latvijā 2012”. Papildus – ERAF investīcijas ir sekmējušas ilgtspējīgu turpinājumu Rotko mākslas centrā - kā viens no 2017. gada nozīmīgākākiem notikumiem Latvijas kultūrā jāatzīmē slavenā norvēģu mākslinieka E.Munka oriģināldarba “Advokāta Ludviga Meijera portrets” eksponēšana Daugavpils Rotko Mākslas centrā no 2017. gada 21. aprīļa līdz 19. septembrim, kas ir vēl nebijis notikums Latvijas kultūras vēsturē, kam atbalstu sniedza Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” bilaterālais fonds (10 000 euro) un EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009. - 2014. gada perioda Nacionālais bilaterālais fonds (2 413 euro).
ES fondu 2007. – 2013. plānošanas periodā Daugavpilī īstenoti 195 projekti par kopējo ES fondu finansējumu 208 miljonu eiro apmērā, kas ir gandrīz trešā daļa no Latgalē īstenotajiem ES fondu projektiem. No Latvijas lielākajām pilsētām Daugavpilī investēts trešais lielākais ES fondu finansējuma apjoms – 4,6% no kopējā ES fondu finansējuma Latvijai minētajā plānošanas periodā.
Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK sniedz ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā – informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem.
Papildus, sākot ar 2016. gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu, kā arī ar 2017.gadu reizi mēnesī pārskatus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz š.g. aprīlim ir atrodams ES fondu mājaslapā.
ES fondu mājaslapā un CFLA mājaslapā esošais pieejamā atbalsta meklētājs sniedz iespēju atrast savai jomai pieejamo ES fondu finansējumu. CFLA mājaslapā ir pieejama arī informācija par visām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm.
Informāciju par komersantiem pieejamo ES fondu atbalstu finanšu instrumentu formā sniedz Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Informāciju par ES atbalstu lauksaimniecībai, lauku attīstībai, tūrismam un zivsaimniecībai sniedz Lauku atbalsta dienests.
