Piektā daļa japāņu pārstrādājas līdz nāvei

Tokijas centieni risināt nacionālo veselības krīzi sākušies pēc tam, kad reklāmas uzņēmuma "Dentsu" vadītājs atkāpās no amata kādas jaunas darbinieces pašnāvības dēļ.

24 gadus vecā Matsuri Takahaši pašnāvībā dzīvi beidza pagājušā gada Ziemassvētkos, nolecot no balkona. Pirmsnāves vēstulē viņa savai mātei jautājusi, kāpēc dzīve ir tik grūta. Viņa regulāri strādāja vairāk par 100 virsstundām ik mēnesi.

Matsuri Takahaši nāve tika plaši atspoguļota Japānas medijos, liekot valdībai nākt klajā ar nāvējošo virsstundu  problēmas risinājumu. Pārstrādāšanās dēļ simtiem cilvēku ik gadu piedzīvo insultu, sirdstrieku un veic pašanāvību.

Saskaņā ar oficiālajām aplēsēm pārmērīgas darba slodzes dēļ ik gadu Japānā pašnāvību izdara aptuveni divi tūkstoši cilvēku.

Premjerministra Šinzo Abes vadītā darba grupa ir nākusi klajā ar plānu noteikt 100 stundu ikmēneša maksimumu darba virsstundām. Konservatīvais līderis to nosaucis par "vēsturisku soli, lai mainītu cilvēku darba paradumus Japānā."

Taču kritiķi uzskata, ka šis plāns nekam neder. Japānas Darbinieku advokātu asociācija ir nosaukusi piedāvāto 100 stundu limitu par "galēji neatbilstošu" un "neatbalstāmu." "Tas būtu tāpat, kā atbalstīt limitu, kas izraisīs nāves no pārstrādāšanās," sacīja asociācijas vadītājs Ičiro Natsume.

Pārstrādāšanās dēļ mirušo cilvēku radinieki piekrīt. "Mēs to nevaram atbalstīt - tas ir neiedomājami," sacīja "karoši" upuru radinieku atbalsta grupas vadītāja Emiko Teraniši. "Es cerēju, ka valdība beidzot risinās šo problēmu... bet šis izskatās kā solis atpakaļ, nevis uz priekšu."

Teraniši vīrs bija Kioto nūdeļu restorāna menedžeris, kurš veica pašnāvību deviņdesmitajos gados, ilgo darba stundu izraisītās depresijas dēļ.

"Mans vīrs gadā strādāja 4 tūkstoši stundu bez brīvām nedēļas nogalēm. Mēnesī viņam bija maksimums divas brīvas dienas," viņa stāsta, piebilstot, ka pēc ekonomikas recesijas viņa priekšnieks spieda strādāt vairāk. "Viņam bija depresija. Viņš nevarēja ne gulēt, ne ēst. Es katru rītu viņam lūdzu paņemt brīvu dienu, bet viņš tik un tā gāja uz darbu."

Cik cilvēkiem vēl jāmirst?

Daudzi japāņi joprojām pavada daudz vairāk laika darbā nekā kolēģi citās modernās valstīs. Japānas likumdošana ļauj nodarbināt pilna laika darbiniekus daudz vairāk par 40 stundām nedēļā.

Virsstundu strādātāji uzņēmumos tiek vērtēti atzinīgi, par spīti tam, ka japāņu produktivitāte atpaliek no Eiropas un ASV kolēģu rādītājiem.

Vairāk nekā katrā piektajā Japānas uzņēmumā ir darbinieki, kuru pārstrādāšanās tendence rada nopietnu nāves risku, liecina oktobrī publicētas aptaujas dati. Šī aptauja bija valstī pirmais oficiālais dokuments par "karoši" problēmu.

Jaunie noteikumi ierobežos ikmēneša virsstundu skaitu un paredzēs sodu uzņēmējiem, kas to pārkāps. Šādi ierobežojumi Japānā nekad iepriekš nav ieviesti.

Shēmas izstrādātāji - Japānas lielākais biznesa lobijs "Keidanren" un Japānas Tirdzniecības apvienības konfederācija "Rengo", oficiāli pauduši, ka virsstundām nevajadzētu pārsniegt 45 stundas mēnesī.

Taču piedāvātie grozījumi darba likumā, ko paredzēts iesniegt šogad, ļaus darba devējiem nodarbināt līdz 100 virsstundām, ja ir saspringts ražošanas periods.

"Rengo" prezidents Rikio Kozu slavējis shēmu kā "pirmo soli cīņā pret karoši."

Taču tas nav pietiekami, lai atrisinātu samilzušo problēmu, uzskata Sagami Sieviešu universitātes mācībspēks Hifumi Okunuki, brīdinot, ka pārstrādāšanās izraisīto nāvju skaits noteikti pieaugs, ja pret tām netiks veiktas stingrākas darbības.

"Šķiet, ka esam vēl vairāk attālinājušies no tās dienas nākotnē, kad jēdziens "karoši" paliks tikai vēstures grāmatās," Okunuki raksta "Japan Times" viedokļu slejā. "Cik vēl strādniekiem ir jāmirst, lai mūsu valsts pamostos?"