Latvija pošas ciešai biznesa sadarbībai ar Irānu

Viņš norādīja, ka šī bija iepazīšanās vizīte. "Ja aizbrauc uz pirmajām divām dienām, tad, protams, neviens tevi negaida ar parakstāmiem dokumentiem, bet mums jau bija nelielas iestrādnes un mēs gribējām braukt galvenokārt iepazīšanās vizītē ar mērķi saprast un iegūt vairāk informācijas par to, kāda ir faktiskā situācija Irānā. Manā gadījumā - tieši saistībā ar transportu, tranzītu un loģistika," klāstīja Ozoliņš.

Pēc viņa teiktā, šogad plānotas vairākas valsts amatpersonu vizītes Irānā. Tagad sākts darbs pie savstarpējās sadarbības stiprināšanas gan līgumtiesiskajā bāzē, gan praktiskajā sadarbībā.

"Šis tirgus un potenciālie transporta savienojumi ir ļoti perspektīvi un interesanti. Mūsu galvenā interesējoša tēma bija dienvidu-ziemeļu transporta koridors. Mēs gribējām parādīt, kā Latvija varētu ar savu nišas lomu iesaistīties koridorā, nodrošinot Ziemeļeiropas un Skandināvijas apgādi, kā arī Ziemeļeiropas kravu konsolidēšanu un nogādāšanu atpakaļ Irānā vai citās šajā koridorā esošajās valstīs," skaidroja SM valsts sekretārs.

Līgums par ziemeļu-dienvidu transporta koridora izveidi ietver tādas valstis kā Krievija, Indija, Irāna, Omāna, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna, Azerbaidžāna, Ukraina, Turcija, Kirgizstāna un Tadžikistāna. Novērotāja statusā ir Bulgārija, savukārt Irāna ir līguma depozitārija valsts.

Ozoliņš klāstīja, ka Latvijai interese šajā koridorā varētu būt arī par Indijas kravām. "Varētu no Mumbajas sākotnēji ar kuģi nogādāt kravas Bandarabāsas ostā, tālāk caur Irānu, Azerbaidžānu un tad Krieviju vai Baltkrieviju varētu nogādāt Rīgā. Tālāk jau kravas tiktu izplatītas Ziemeļeiropā," sacīja ministrijas valsts sekretārs.

Viņš piebilda, ka patlaban gan iztrūkst viens ceļa posms Irānas-Azerbaidžānas robežā, bet tas varētu tikt pabeigts tuvāko mēnešu laikā.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka interese Latvijai noteikti būtu arī par kravām no pašas Irānas. "Par to diskutējām visos līmeņos. Diskutējām arī par kravu grupām, kas koridorā varētu tikt operētās. Bez naftas un gāzes produktiem, kas ir standartā, ir arī pārtikas produkti, piemēram, rieksti, garšvielas, galvenokārt safrāns," pauda Ozoliņš.

Viņš pastāstīja, ka delegācijas sastāvā vizītē uz Irānu bija arī AS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Roberts Stīpnieks, kurš prezentēja Latvijas mežsaimniecības, kokrūpniecības un lauksaimniecības nozari. Attiecīgo jomu produkti varētu būt atpakaļkravas, ko Latvijas nodrošinātu šajā transporta koridorā.

Savukārt atpakaļkravas no Ziemeļeiropas varētu būt tostarp mašīnbūves starpprodukti. piemēram, automašīnu detaļas.

Ozoliņš pastāstīja, ka Irāna ir resursu valsts un patlaban tai ir pārstāvniecības dažādas pasaules vietās. No tām Latvijai tuvākā ir Hamburga, taču Irānai nav pārstāvniecības Ziemeļeiropā. Iespējams, Irāna varētu tikt aicināta atvērt pārstāvniecību tieši Latvijā. Lai arī Latvija nekad nebūs gala patērētājvalsts šādās piegāžu ķēdēs, tā var sniegt loģistikas un tranzīta pakalpojumus, kalpojot par ieejas punktu Ziemeļeiropas 26 miljonu patērētāju tirgū.

Starp pusēm panākta vienošanās veidot vienotu darba grupa ar dzelzceļa, ostu un aviācijas speciālistiem, kas strādās ar praktiskiem jautājumiem, lai apmaiņas vizītēs vienotos jau par konkrētiem nolīgumiem, kurus varētu parakstīt gada otrajā pusē.

Vienlaikus Ozoliņš pieļāva, ka līdz gada beigām uz Latviju varētu tikt atvests testa vilciens no Irānas. Patlaban tā gan ir ambicioza iecere.

SM valsts sekretārs piebilda, ka Irānā ir plaša jaunā paaudze un trīs līdz četri miljoni studentu, tāpēc sadarbība starp abām valstīm varētu notikt arī izglītības jomā.

Ozoliņš vizītē uz Irānu bija devies pagājušajā nedēļā kopā ar AS "Latvijas dzelzceļš" vadību Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču un "Latvijas Valsts mežu" vadītāju. Vizītes laikā notika tikšanās vietējo ārlietu ministru, ceļu un pilsētvides attīstības viceministru, Irānas naftas kompānija, Irānas dzelzceļu, kā arī kuģniecības uzņēmumu un Irānas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedriem.