Ekonomikas lejupslīde turpinās

Salīdzinot ar pērno gadu, IKP šogad samazinājies par 18%, tādējādi apstiprinot ekonomistu drūmākās prognozes. 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka  turpinās ekonomiskās attīstības lejupslīde ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Viskritiskākā situācija bijusi pakalpojumu nozarē, viesnīcu un restorānu darbības apjoms krities par 34%, mazumtirdzniecības par 25%, rūpniecības par 22%. Turpina samazināties arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.

„Nordea Markets” eksperts Andris Lāriņš atzīst, ka jau iepriekš publicētie ekonomikas dati norādīja, ka jārēķinās ar diezgan būtisku IKP rādītāja pasliktināšanos. „Pēdējā laikā tiek diskutēts par to, vai Latvija vasarā saņems vai nesaņems kārtējo Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, kas nepieciešams, lai kompensētu ieņēmumu samazināšanos. Tādēļ uzmanības centrā ir budžeta deficīta jautājums. Budžeta deficītu plānots mazināt ar izdevumu samazināšanu un reformām. Izdevumu mazināšana parasti mazina ieņēmumus un atkal atstāj negatīvu ietekmi uz IKP. Tas veido „apburto loku”,” norāda eksperts.

Līdz ar to budžeta deficīts ir tikai cipars, kuru noturēt konstantā līmenī lejupslīdošas ekonomikas apstākļos faktiski ir gandrīz neiespējami. Lāriņš uzsver, ka SVF aizdevuma saņemšanai un budžeta deficīta piegriešanai nevajadzētu kalpot par galveno Latvijas mērķi, jo aizdevums ir tikai līdzeklis, ar kuru pārdzīvot grūtos laikus, kamēr ekonomika tiek nostādīta uz kājām. „Jo mazāk mēs aizņemsimies un prātīgāk šo naudu investēsim, jo mazāk būs jāatmaksā un vieglāk to būs izdarīt,” piebilda eksperts.

Salīdzinājumam 2007.gadā IKP pieauga par 10,2%. Vēl gadu iepriekš — 2006.gadā — bija straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas — 11,9%.

LETA