„Deutsche Bank” iesaka Baltijai pārkonvertēt kredītus vietējā valūtā un devalvēt nacionālās valūtas

Kredītu denominācija dotu iespēju devalvēt nacionālo valūtu, kas uzlabotu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurētspēju un ekonomiskās izaugsmes iespējas.

Otra alternatīva ir piespiest Latviju devalvēt savu nacionālo valūtu, kas skartu arī Igaunijas un Lietuvas fiksētos valūtu kursus un ietekmētu Baltijas valstīs strādājošās Rietumvalstu bankas, uzskata bankas analītiķi. Šāds notikumu scenārijs atgādinātu reģionā strādājošām bankām par riskiem un būtu trieciens Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskajai aktivitātei.

Kā ziņots, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 18%, Igaunijas - par 15,6%, bet Lietuvas - par 10,2%.

„Deutsche Bank” prognozē, ka Baltijas valstu ekonomiskā lejupslīde šogad var sasniegt 20%.

Banka arī apšauba, vai Igaunija spēs noturēt budžeta deficītu 3% no IKP robežās.

Pēc analītiķu novērtējuma, Baltijas valstu galvenās problēmas ir pārmērīgais kredītu slogs privātajā sektorā, vājā konkurētspēja un pārāk maigā budžeta politika.

Vissmagākā problēma ir privātpersonu pārmērīgie kredīti. Aizņēmumu apjoms pieauga pārāk strauji, kredītu nosacījumi kļuva vājāki, un tas radīja pamatu nekustamo īpašumu tirgus „burbuļa” pārplīšanai.

Grūtības rada arī visu trīs Baltijas valstu vājā konkurētspēja, pie kā vainojams straujais algu pieaugums, inflācija un piesātinātais darba tirgus. Atšķirībā no pārējās Austrumeiropas vai Zviedrijas, kas ļāva savai valūtai devalvēties, Baltijas valstis neizmantoja šo iespēju uzlabot savu konkurētspēju.

Trešais iemesls ir vājā budžeta politika, tomēr, pēc „Deutsche Bank” domām, tas nav tik svarīgs faktors kā pirmie divi. Līdz krīzes sākumam Baltijas valstu nacionālā parāda līmeņi bija ļoti zemi.