„Financial Times”: Eiropa nedrīkst pieļaut Latvijas kritienu
Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva piedzīvo smagāko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Savu panākumu upuris
Latvijas traģēdija ir tā, ka valsts kļuvusi pati par savu panākumu upuri. Tiecoties pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai, valdība ierobežoja deficītu, kad tā būtu varējusi brīvi aizņemties, - 2008.gada beigās valdības parāds nepārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tagad tai ir nepieciešamība aizņemties, lai pārvarētu Eiropā smagāko recesiju, bet tā saņem noraidošu attieksmi, raksta "Financial Times".
Trešdienas neveiksmīgā vērtspapīru izsole rāda, ka tirgus soda valdību par privātā sektora grēkiem, kas, iedrošināts no lata kursa piesaistes eiro, kas nepieciešama, lai pievienotos eirozonai, pārmērīgi ņēma lētos kredītus eiro vai Šveices frankos. Pasaules finanšu tirgus krīze pagājušā gada rudenī pēkšņi pārtrauca kreditēšanas izraisīto straujo izaugsmi. Privātā sektora refinansēšanas vajadzības, kas ierobežoto finanšu resursu apstākļos ir biedējoši lielas, vēl draudīgākas ir straujā IKP krituma dēļ, kas pastiprina bailes no devalvācijas.
Devalvācijas izmaksas lielākas par ieguvumiem
"Vai Latvijai ir reāli un vēlami turpināt tiekties uz dalību eirozonā, kad no visām pusēm uzbrūk krīze? Devalvācija šo virzību uz nenoteiktu laiku apturētu, taču veicinātu eksportu un mīkstinātu ekonomikas kritumu - kā to valūtas vērtības samazināšanās ir izdarījusi valstīs ar peldošo valūtas kursu," norāda "Financial Times".
Žurnāls gan norāda, ka devalvācijas izmaksas būtu lielākas par tās ieguvumiem. Atsakoties no pašreizējās piesaistes, neliels izlīdzinājums nenovērstu spiedienu uz latu, bet lielākam kritumam būtu postoša ietekme uz privātā sektora finansiālo stāvokli.
Lata piesaistes atcelšana radītu vērā ņemamas izmaksas arī pārējai Eiropai. Devalvācija sabiedētu tirgu tiktāl, lai arī citas valūtas ar piesaistīto kursu, pirmkārt Igaunijas un Lietuvas valūtas, piedzīvotu kritienu, un problēmas būtu arī šo valstu kreditoriem, piemēram, Zviedrijas bankām.
Eiropas Savienība (ES) ir atbalstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) koordinētās palīdzības programmas, izdalot līdz 50 miljardiem eiro (35 miljardiem latu) maksājumu bilanču atbalstam. Tas var būt nepietiekami, šī summa ir maza salīdzinājumā ar reģiona ārējās refinansēšanās vajadzībām. Lai atvairītu spekulatīvo uzbrukumu vilni, ir nepieciešams daudz lielāks atbalsts.
Baltija Māstrihtas kritērijus izpilda labāk nekā...
Ir viens drošs veids, kā izvairīties no šāda iznākuma, - paātrināt Baltijas valstu uzņemšanu eirozonā. Līdz krīzes iestāšanās brīdim Baltijas valstis izpildīja Māstrihtas kritērijus labāk nekā lielākā daļa eirozonas valstu. Krīzes apstākļiem šie kritēriji ir slikta recepte. Latvija demonstrē, ka ir gatava veikt sāpīgas korekcijas, kas saistītas ar eiro ieviešanu, kā krasu algu samazināšanu, lai nodrošinātu, ka valsts dzīvo atbilstoši sava budžeta līdzekļiem.
Pašas augstākās likmes ir politiskas. Jaunās dalībvalstis rēķinās ar ES solidaritāti apstākļos, kad Krievija cīnās par savām interesēm Eiropas pierobežā, un lielākā zaudētāja Baltijas valstu sabrukuma gadījumā būtu Eiropas vienotība.
LETA
