Parādās loģiski skaidrojumi, kāpēc Latvijā ir sliktākie autoceļi Baltijas valstīs
Latvijā ir pārliecinoši zemākais valsts finansējums autoceļiem starp Baltijas valstīm, šodien žurnālistus informēja AS ''Latvijas Valsts ceļi'' (LVC) pārstāvji.
Nākamgad valsts finansējums ceļiem Latvijā plānots 159 miljonu eiro apmērā, Igaunijā 210 miljoni eiro, savukārt Lietuvā - 428 miljoni eiro.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) finansējums ceļiem Latvijā šogad prognozēts 127 miljonu eiro apmērā, Igaunijā 48 miljoni eiro, bet Lietuvā 91 miljons eiro.
LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange gan atzīmēja, ka 2019.gadā strauji saruks ES finansējums valsts autoceļiem Latvijā, tam sasniedzot 68,7 miljonus eiro, bet 2020.gadā ES finansējuma ceļiem jau vairs nebūs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nevienu gadu nav sasniegts finansējuma līmenis ceļiem, kuru varētu raksturot kā ilgtspējīgu. Tādējādi uzkrājies remontdarbu deficīts valsts autoceļiem 4,5 miljardu eiro apmērā. Lai apstādinātu ceļu stāvokļa pasliktināšanos, ik gadu būtu nepieciešami 673 miljoni eiro.
Patlaban sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% ceļu ar grants segumu. Lai gan asfaltēto ceļu stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, grants ceļu kvalitāte pasliktinās.
Lange sacīja, ka izprot dažādās budžeta vajadzības, taču jārod kāds risinājums, lai ceļu stāvokli valstī uzlabotu.
Pēc viņa teiktā, sliktā valsts ceļu stāvokļa dēļ tautsaimniecībai ik gadu ir 880 miljonu eiro zaudējumi, ko veido augstākas automašīnu ekspluatācijas izmaksas, ilgāks braucienu laiks un attiecīgi lielāks degvielas patēriņš.
Vienlaikus viņš piebilda, ka līdz gada beigām LVC jāizvērtē autoceļu tīkla efektivitāti valstī, lai saprastu, kā optimāli veidot un uzturēt ceļu tīklu Latvijā.
LVC izveidoti 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
LETA / Foto: Ieva Čīka/LETA
