Plaude zaudē miljonus, par viņas darbībām Vācijā ierosināta lieta

Tomēr interneta portāls www.cosmeticsdesign-europe.com vēstīja, ka „Fribad Cosmetics Group” paziņojis par visa uzņēmuma bankrotu, nespējot pat izmaksāt savam 241 darbiniekam algu. Maksātnespējas administrators Andreass Fišers gan cerīgi izteicās, ka uzņēmums varētu šo procesu pārdzīvot: „Īpašnieki šo krīzi uztver kā iespēju atkal tikt uz kājām.”

Sarunā ar Bādenbādenes laikrakstu „Badener Tagblatt” viens no „Fribad” akcionāriem Jurgens Rēlingers pauda, ka uzņēmums darbojies neefektīvi un tam nepieciešama reorganizācija.

„Kas Jauns” šo situāciju un skandalozos apgalvojumus lūdza komentēt pašai Ievai Plaudei–Rēlingerei. Viņa informē: „2010. gada 23. martā Vācijā, Bādenbādenes tiesā, pārdoti maksātnespējīgās firmas „Fribad” aktīvi.” Pēc uzņēmējas vārdiem, problēmas radījusi „Parex banka” kā lielākais nodrošinātais kreditors, kura balss bija izšķirošā.

Pretēji citu kreditoru protestiem „Parex banka” nobalsojusi par finanšu investora FCP piedāvājumu izpirkt aktīvus par 7,3 miljoniem eiro un noraidījusi Jurgena Rēlingera piedāvājumu par deviņiem miljoniem eiro.

Šāds lēmums, uzsver Plaude–Rēlingere, Latvijas valstij piederošajai „Parex bankai” radīja tiešus zaudējumus 1,7 miljonu eiro apmērā. „Pēc neoficiālas informācijas, Parex joprojām nav saņēmis no FCP jau minēto aktīvu pārdošanas summu — 7,3 miljonus eiro,” vēsta uzņēmēja.

Nezina nevienu krimināllietu

Lai nobruģētu ceļu šim lēmumam, vēl mēnesi pirms tiesas vācu dzeltenajā presē esot parādījusies apmelojoša informācija gan par Plaudi–Rēlingeri, gan viņas vīru.

„Man nav zināma neviena ierosināta krimināllieta šajā sakarā. Uzskatu, ka apmelojoša informācija tika apzināti izplatīta, lai panāktu iespēju pārdot aktīvus par mazāku summu, nekā „Parex bankai” būtu vajadzējis saņemt par šo darījumu. Esmu šajā darījumā personīgi pazaudējusi piecus miljonus eiro, tāpēc sekošu informācijai līdz galam ar patiesu interesi,” saka Plaude–Rēlingere.

Citi avoti pauž atšķirīgu informāciju. Fribad maksātnespējas administrators Andreass Fišers uz „Kas Jauns” jautājumu par iespējamo apsūdzību rakstiski atbild: „Vietējie laikraksti BT un BNN jau ziņoja, ka pret Plaudes kundzi un Rēlingera kungu ir ierosināta lieta. Atbildīgais par šo lietu ir ekonomisko noziegumu prokurors Manheimā.”

„Fribad” 2008. gadā nopirka investors Jānis Lasmanis, Plaudes–Rēlingeres bijušais vīrs, ar līguma garantiju no pārdevēju puses, ka zaudējumi 2008. gadā būs ne vairāk kā 1,6 miljoni eiro. Pēc audita atklājās, ka zaudējumi bijuši trīs miljoni eiro. Plaude–Rēlingere: „Profesionālas komandas darba rezultātā gada laikā zaudējumu apmēru izdevās samazināt — līdz diviem miljoniem.”

Pēc viņas vārdiem, „Fribad” kļuva maksātnespējīga pēc tam, kad 2008. gada 1. decembrī „Parex banka” iesaldēja klientu depozītus. Lai arī uzņēmuma produktiem ir labs tirgus potenciāls un spēcīgi zīmoli, izmaksu struktūra pārņemšanas brīdī esot bijusi ļoti neefektīva, un „Kolonnas grupas” uzdevumā „Fribad” vadības komanda ķērusies pie izdevumu samazināšanas. Tomēr pēc „Kolonnas grupas” apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanas „Parex bankā” vairs nebijis iespējams ieguldīt papildu naudu „Fribad” attīstībā, un firma kļuva maksātnespējīga.

Maksātnespējas administrators Fišers informē: „Uzņēmuma bankrota un sanācijas procedūra tika veikta 2010. gada 7. janvārī, un uzņēmums tika pārdots „Baden–Baden Cosmetics Group AG”.”

Banka nenotic Rēlingera piedāvājumam

„Parex banka” atrunājas, ka atbilstoši Kredītiestāžu likumam nevar sniegt komentārus par saviem klientiem, „taču vēlas norādīt, ka visos gadījumos, kad klients nespēj pildīt savas saistības”, banka cenšas vienoties ar klientiem par risinājumu un jauniem nosacījumiem, tai skaitā — ja tiek saņemti risinājumi no trešajām pusēm, kas ir bankai izdevīgāki. „Alternatīvi risinājumi tiek atbalstīti, jo AS „Parex banka” mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atgūt kavētajos kredītos izsniegtos līdzekļus un pēc iespējas ātrāk sākt valsts noguldījumu atmaksu. Banka apliecina, ka tā vienmēr izrādījusi pretimnākšanu, lai attīstītu „Kolonnas grupas” saimniecisko darbību,” apgalvo „Parex bankas” korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece.

Par šo gadījumu banka uzsver, ka maksātnespēju ierosināja pats „Fribad”, jo strādāja ar zaudējumiem, taču sīkākus komentārus par šo procesu ir tiesīgs sniegt tikai uzņēmuma maksātnespējas administrators. „„Parex banka” balsoja par finanšu investora FCP piedāvājumu kā izdevīgāko, turklāt tam bija arī Vācijas banku izsniegtās garantijas. Citi piedāvājumi uz balsošanu netika izvirzīti, jo tiem nebija pietiekama finanšu nodrošinājuma,” skaidro Saleniece. „Bankas uzdevums, izvērtējot investoru piedāvājumus, ir ņemt vērā garantiju apjomu un riska pakāpi. Šis lēmums ļāva uzņēmumu pārdot investoram, kurš iesniedza izdevīgu un pamatotu piedāvājumu, tādējādi ļaujot bankai atgūt maksimālo līdzekļu apjomu — AS Parex banka darījuma rezultātā atgūs vairāk nekā 7,3 miljonus eiro.”

Kā var noprast, Jurgena Rēlingera piedāvājumu banka vērtē kritiski, jo uzskata, ka „cits lēmums attiecībā uz „Fribad” pārdošanu bija saistīts ar būtiskiem riskiem uzņēmuma vērtībai un līdz ar to bankas izsniegto līdzekļu atgūšanai”.

Pēdējā laikā Plaude–Rēlingere izpaužas arī politikā. Viņa ir Pirmās partijas/Latvijas ceļa biedre, pērn neveiksmīgi kandidēja Eiroparlamenta vēlēšanās, ir viena no apvienības „Par labu Latviju” dibinātājām un labprāt kandidētu Saeimas vēlēšanās.

„Taču pēc maniem it kā ļoti radikālajiem paziņojumiem diez vai kāds tagad mani aicinās. Liktenis mani ir mīlējis, un šī valsts man ir devusi ļoti daudz. Kaut arī tagad mans bizness lielāko daļu ir Vācijā, es kā uzņēmēja savu karjeru esmu veidojusi Latvijā. Ja tagad varu atļauties veltīt savu brīvo laiku kādas sabiedrības daļas viedokļa skaļai paušanai, tad uzskatu to par savu pienākumu,” intervijā „Latvijas Avīzei” paziņoja Plaude–Rēlingere.

Līdz patiešām reālai politikai viņa vēl nav tikusi, toties paspējusi radīt viļņošanos sabiedrībā ar pausto atbalstu pilsonības nulles variantam visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vien grib. Viņasprāt, jāveido jauna nācija, kur visi runātu trīs valodās — latviešu, krievu un angļu. Kā pierunāt visus tiešām iemācīties tās, īpaši valsts valodu, kundze noklusē.

Pērn jūnijā biznesa lēdija ierosināja Latvijai pelnīt visos iespējamos veidos, piemēram, „importējot” cietumniekus — Vācijā viena ieslodzītā uzturēšana izmaksājot 500 eiro dienā, un mūsu valsts varētu ārzemju noziedznieku izmitināšanai uzcelt divus cietumus. Uzrunā Pirmās partijas/Latvijas ceļa kongresā viņa pasludināja, ka vēlas būt „Ainārs Šlesers brunčos”.