Zviedru bankas ir saņēmušas fantastisku mācību
Zviedru bankas Latvijas ekonomikas recesijas laikā ir guvušas fantastisku mācību un ar zaudējumiem maksā par savu iepriekšējo gadu darbību, atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" viņš norādīja, ka krīzes sākumā gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), gan investori uztraucās par to, ka zviedru bankas varētu pamest Latviju, taču tās turpinot strādāt un iespēju robežās kreditēt tautsaimniecību.
"Zviedru bankas ir šeit, un ar viņu klātbūtni tiek nodrošināta makroekonomiskā stabilitāte. Tām ir milzīgi līdzekļi - tādu nav citām bankām vai valdībai," sacīja Rimšēvičs, pēc kura domām mēģinājumi apkarot zviedru bankas ir primitīvi un aktivitātes, kas rosina izvērtēt to rīcību straujās izaugsmes gados, ir tikai priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa.
"Nav pareizi žvadzināt ieročus pēc kaujas," uzsvēra centrālās bankas prezidents.
Saskaņā ar viņa teikto jau no 2004.gada sarunās ar zviedru banku vadību Latvijas Banka brīdināja, kādas var būt sekas tik straujai naudas iepludināšanai, ekonomikai pārkarstot, taču zviedri teikuši, ka paši zina, kā rīkoties, un, ja būs kādi draudi ekonomikai, tad viņi pateiks priekšā, kā Latvijai rīkoties.
"Zviedru bankas gribētu darīt ļoti daudz, lai atgrieztos pie sarunām, kas tika veiktas 2004. un 2005.gadā," norādīja Rimšēvičs, kurš uzskata, ka patlaban nebūtu pareizi meklēt vainīgos, bet gan ir jāstrādā pie tā, lai līdzīga krīze Latvijā neatkārtotos.
Kā ziņots, ārlietu ministrs Aivis Ronis paudis viedokli, ka būtu atbalstāma Latvijas Saeimas un Zviedrijas Riksdāga kopīgas komisijas izveide pēc vēlēšanām finanšu sektoru regulatoru darbības izvērtēšanai Latvijā un Zviedrijā laika posmā līdz 2008.gadam, lai nākotnē spēlētu atbildīgu lomu un turpinātu banku sektora darbību labāk regulētā vidē.
"Latvija vēlētos sagaidīt šādu solidaritāti un iesaisti Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanā no Zviedrijas un tās premjerministra, īpaši ņemot vērā, ka Zviedrijas bankas bija deklarējušas, ka Latvijas tirgus ir Zviedrijas pašmāju tirgus turpinājums. Kārlis XII 17.gadsimtā Rīgu sauca par Zviedrijas otro galvaspilsētu, bet tad pameta. Arī Zviedrijas premjeram vajadzētu viesoties savās "otrajās mājās", kamēr tās nav pārņēmis kāds cits. Baltijas valstis ir īpaši svarīgs reģions no ģeopolitiskā aspekta," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
LETA/foto:LETA
