Latvija piespiedu kārtā kļuvusi par zelta eksportētāju

Kopš 21.gadsimta sākuma zelta cena pasaules tirgū ir gandrīz nerimtīgi kāpusi un tai

līdzi arī Latvijas uzpircēju piedāvātās summas.

"Grūti iedomāties, ka, piemēram, kurpes vai mēteli, kas nokalpojuši desmit gadus, šodien varētu pārdot kā lietotu mantu par tādu pašu cenu, kā tie iegādāti. Bet ar zeltu tā ir," saka Latvijas Proves biroja vadītājs Pēteris Brangulis. "Par zeltlietām, kas pirms dažiem gadiem pirktas, maksājot, piemēram, 500 dolārus par unci jeb 11-12 latu par gramu, šodien var dabūt tikpat. Turklāt pārdodot ne vairs kā juvelierizstrādājumus, bet gan kā mazvērtīgākos zelta lūžņus."

Izdevīga šī situācija ir arī zelta tirdzniecības uzņēmumiem, kam dārgmetālu uzpirkšana kļuvusi par biznesu, kas ļauj izdzīvot, jo iekšzemes pieprasījums pēc zelta sarucis par 60%, stāsta Brangulis. Parastā shēma esot tāda, ka zeltu attīra un ved uz ārvalstīm, pārdodot dārgāk.

Eksportētie zelta lūžņi, nonākuši ārvalstu zelta pārstrādes rūpnīcās, lielākoties pārtop investīciju zeltā - stieņos un monētās, pēc kā pieprasījums pasaulē joprojām aug, stāsta investīciju zelta tirdzniecības uzņēmuma "Goldinvest Asset Management" īpašnieks Pēteris Avotiņš. "Latvijā veicam minimālu pirmapstrādi, pēc tam zeltu pārsūtām saviem partneriem."

Teorētiski zeltu būtu iespējams pārstrādāt arī tepat Latvijā. "Taču nav nevienas firmas, kas to varētu sagatavot tādā investīciju zeltā, kas atbilstu standartiem. Cilvēkiem, kuri pērk investīciju zeltu, ir svarīgi, lai tas būtu ar zīmolu, gatavots ar noteiktu tehnoloģiju. Taču Latvijas Proves biroja uzliktā atzīme par tīrību ārpus Latvijas nevienam neko neizsaka," skaidro Avotiņš.

Izvest zeltu ārpus Latvijas ir izdevīgāk arī tāpēc, ka eksportējot nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, piebilst investīciju zelta uzņēmuma SIA "Tavex" valdes locekle Evita Grundberga. Juvelierizstrādājumu uzpirkšanu "Tavex" sācis tikai nesen, pamatojot to ar apstākli, ka Latvijas tirgū pašlaik darbojošās zelta uzpirkšanas kompānijas nepiedāvājot pienācīgu cenu par vienu gramu. Pēdējā laikā gan arī lombardi atmostas un cenas aug, novērojusi Grundberga.

Zelta uzpirkšanai Latvijā oriģinālu metodi kopš šā gada jūnija izmanto uzņēmums "Zelta paka", kas piedāvā vērtslietas ielikt apdrošinātā aploksnē un atsūtīt tās pa pastu, pēc tam pārskaitot naudu. Šī pieeja spējusi pievilināt arī tos vērtslietu īpašniekus, kuriem lombardi raisa negatīvas asociācijas. Daudzi no klientiem varbūt tā arī nešķirtos no savām dārglietām, ja vien process nebūtu tik ērts, skaidro "Zelta pakas" vadītājs Agris Evertovskis.

"Vietās, kur dzīvo mazāk par 7000-8000 iedzīvotāju, lombardu vispār nav. Tad ir jābrauc uz tālieni, jāstaigā, jāsalīdzina cenas," skaidro uzņēmējs. Pa pastu mēdz sūtīt to pašu, ko nes uz uzpirkšanas punktiem: ķēdītes, gredzenus, auskarus, pulksteņus, stomatoloģisko zeltu u.c.

Ar zelta lūžņiem, kurus iedzīvotāji pa pastu jau paguvuši sasūtīt, pagaidām vēl tikai tiekot domāts, ko darīt, saka Evertovskis. Zeltu esot plānots pārdot gan juvelieriem Latvijā, gan pircējiem ārvalstīs, bet līgumi vēl nav noslēgti: "Esam izveidojuši uzkrājumus, tagad pētām tirgu."

Komentējot, cik ilgi vēl turpināsies zelta iepirkšanas uzplūdi, Avotiņš norāda: "Šobrīd zelta cenas izaugsme pasaules tirgū ir apstājusies, tā turas svārstību robežās. Vai cena apstāsies vai kritīs, nezinām. Vasara vienmēr ir klusā sezona, aktivitāte sākas ar rudeni, kad ir ķīniešu svētki, indieši svin kāzas un pieprasījums pieaug. Ir pieņēmumi, ka, ekonomikai atveseļojoties, zelts zaudēs vērtību, jo tā tiek "izņemta" no zelta un ieguldīta reālajā ekonomikā."

Arī Brangulis atzīst - tāpat kā visur ekonomikā, arī zelta tirgū procesi ir cikliski un Latvijā zelta iepirkšanas bums varētu ilgt vēl apmēram gadu: "Līdz brīdim, kad tie, kam ir finansiālas problēmas, vai nu būs tikuši ar tām galā, vai otrs variants - tās risinot, būs zeltu pārdevuši un vairs nepietiks, ko uzpirkt. Zelta uzpircēji gan, neraugoties uz to, pastāvēs vienmēr."

LETA