Skanstes līnijas tramvaji bez remonta brauks vismaz 30 gadus, sola "Rīgas satiksme"
Skanstes tramvaja līnija ir vajadzīga, lai mazinātu Krišjāņa Barona ielas noslogotību un izkliedētu maršrutus, pa kuriem cilvēki brauc uz centru, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē šodien norādīja pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins.
Viņš uzsvēra, ka pašreiz Barona ielā posmā līdz Matīsa ielai kursē 18 tramvaji ar vienas līdz piecu minūšu intervālu. Ja šim maršrutam pieslēgtu Dreiliņu vai Pļavnieku maršrutu, kurā jābūt vismaz 12 tramvajiem, tad kustība Barona ielā pilnībā apstātos, viņš norādīja, piebilstot, ka arī no elektroapgādes viedokļa to nebūtu iespējams nodrošināt.
"Ir vajadzīgs šis maršruts, la cilvēki uz centru varētu braukt arī caur Skanstes ielu," uzsvēra Volkinšteins. Viņš arī norādīja, ka Skanstes apkaimi šķērsojošais tramvaja līnijas posms ir svarīgs priekšnosacījums turpmākai kopējai tramvaja līnijas attīstībai Rīgas pilsētā, un tādā veidā tiks nodrošināta ērtāka pārsēšanās starp visiem transporta veidiem.
Uzturēšanas izmaksas jaunajai tramvaja līnijai būšot mazākas nekā vecajiem tramvajiem. Paredzēts, ka vismaz 30 gadus tramvajiem nebūs vajadzīgi remontdarbi. Volkinšteins arī uzsvēra, ka pašreiz ir saskaņots tikai maršruts, bet nekas vairāk.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Armands Krūze pauda, ka izstrādājot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, liela nozīme tika pievērsta sabiedrības viedoklim, iedzīvotāju, darbaspēka un Rīgas viesu mobilitātei. Laika posmā no 2012.gada marta līdz 2013.gada oktobrim dažādās tematiskās darba grupās, prezentācijās sabiedrībai tika prezentētas nozaru vadlīnijas un sniegta informācija par jaunās stratēģijas izstrādi.
Diskusiju laikā tika atzīts, ka sabiedriskais transports Rīgā jāveido, balstoties uz tramvaja sistēmu. Kā uzsvēra Krūze, diskusijās kā ekonomiski un ekoloģiski pamatotākais sabiedriskā transporta veids tika izvirzīts tramvajs, kurš vēsturiski ir bijis kā Rīgas sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls.
Stratēģijas un Attīstības programmas publiskā apspriešana notika no 2013.gada 24.oktobra līdz 5.decembrim. Kopā no 180 fiziskajām un juridiskajām personām saņemti 914 viedokļi, komentāri un priekšlikumi, 277 ņemti vērā, izstrādājot Stratēģijas gala variantu. 2015.gada februārī Stratēģija tika prezentēta Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai.
Balstoties uz veikto izpēti par optimālāko tramvaja līnijas novietojumu, plānots, ka tramvaja līnijas posms savienos 6.tramvaja maršrutu Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojumā ar 5. un 9.tramvaja maršrutu Pētersalas un Ganību dambja krustojumā.
Projekts kopā izmaksās 97 miljonus eiro, no kuriem 70 miljoni eiro tiks segti no Eiropas savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem.
Centrālās Finanšu un Līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve sēdē norādīja, ka "Rīgas satiksmei" līdz 20.februārim atbilstoši CFLA starplēmumam jāprecizē projekta iesniegums. Starplēmumā būtiskākās norādes ir uz to, ka jānorāda iespējamo risku novēršanas faktori, skaidroja CFLA pārstāve.
Tāpat sēdē Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis vēlreiz uzsvēra, ka plānotie pārveidojumi nedrīkst skart kapu teritoriju, un ir jāiekļaujas esošās ielas gabarītos. Turklāt nedrīkst nojaukt vēsturiskās ēkas, bet, ja vēsturiskie objekti tiktu skarti vai tiktu atklāti apbedījumi arī Senču ielas robežās, tad ir procedūras kā to sakārtot, viņš skaidroja.
Komitejas deputāti nolēma sagatavot vēstuli Rīgas domei par visām neskaidrībām un jautājumiem, lai būtu iespējams turpināt komunikāciju par projekta attīstību līdz tā gala versijas iesniegšanai 20.februārī.
LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA
