Gāzes infrastruktūras privatizācija bija Latvijas lielākā kļūda

Pēc ministra teiktā, visas Baltijas valstis gāzes infrastruktūru savulaik privatizēja, taču, viņaprāt, Latvijā tas noticis ļoti neveiksmīgi. "Pašlaik tās ir privātas kompānijas, kur tiešām runa ir tikai par atpirkšanu. Cik man zināms, "Gazprom" un tās kompānijas, kas strādā Lietuvā un Igaunijā, šobrīd neizskata iespēju pārdot atpakaļ valstij vai šo valstu uzņēmumiem šos aktīvus," intervijā laikrakstam "Diena" atzīst Kampars un piebilst, ka viņa rīcībā neesot informācijas, ka Igaunijas un Lietuvas plāni atpirkt gāzes infrastruktūru varētu realizēties vai arī tie ir tikai politiskie paziņojumi.

Kampars norādīja, ka joprojām turpinās sarunas par Latvijai noteikto cenu par Krievijas gāzi, kas ir viena no augstākajām Eiropā. "Latvija ir salīdzinoši neliels patērētājs, un viss patēriņš notiek caur vienu - Krievijas "Gazprom" piederošu meitaskompāniju. Otrs aspekts ir infrastruktūra, kas kopš padomju laikiem dod iespēju "Gazprom" būt monopolistam gāzes piegādes tirgū. Jebkurš monopolists šādu situāciju vienmēr cenšas izmantot. Tas, ko pašreiz daru, ir runāju ar "Gazprom" par to, lai šī gāzes cenas noteikšanas metodika būtu taisnīga," sacīja ministrs.

Kampars uzskata, ja "Gazprom" kā piegādātājs neizrāda vēlmi izprast Latvijas problēmas, tad viņi ļoti labi saprot, ka no mūsu puses ilgtermiņā enerģētikā būs citas aktivitātes, kas samazinās viņu ietekmi.

"Viens no galvenajiem, ko esmu uzsvēris, ir tas, ka trīs Eiropas valstis pašlaik runā par sistēmas maiņu gāzes cenas aprēķinā, kur lielāka daļa varētu būt biržas cenai. Vēl viens no risinājumiem varētu būt koeficients, kas nosaka iedzīvotāju maksātspēju. Tomēr ir milzīga atšķirība, vai tā ir Baltija vai Vācija," saka Kampars un norāda, ka Vācijas kanclere Angela Merkele ir ļoti izprotoša Latvijas centienos, taču viņš nedomājot, ka Vācija būs ļoti aktīva sarunu trešā puse.