"Lattelecom" pieprasa atsaukt LTV ziņas, ka par diviem miljoniem iegātātas fotogrāfijas

Ieviešot virszemes digitālo telvīziju, valstij daļēji piederošais uzņēmums ''Lattelecom" no kompānijas "Hannu Digital" iegādājies zinātības licenci jeb know-how, kas, iespējams, ir vien dažas fotogrāfijas.

Lai gan līgums par zināšanu pirkumu ir slepens, par tā saturu "de facto'' uzzinājis no atsevišķiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kriminālprocesa dokumentiem, kas nonākuši raidījuma rīcībā, vēsta LTV raidījums ''de facto''.

''de facto" vēsta, ka, savulaik konkursa nolikumā nosakot, ka Rīgā un Rīgas reģionā digitālās televīzijas apraide testa režīmā jāsāk jau no šā gada sākuma, Satiksmes ministrijas amatpersonas, iespējams, radījušas apstākļus, ka ciparu televīziju nebija iespējams ieviest bez bēdīgi slavenā ''Kempmayer" mantinieka "Hannu Digital" piesaistīšanas. Līgumu ar šo kompāniju "Lattelecom" noslēdza 2009.gada 30.martā.

''de facto" rīcībā esošie dokumenti atklāj, ka par šīm zināšanām "Hannu Digital" pagājušogad divos maksājumos no "Lattelecom" saņēmis pusotru miljonu latu, turpmāk trīs gadus katru gadu uzņēmums saņems vēl 80 000 latu un vēl katru gadu "Hannu Digital" kasē ieripos 22% no ieņēmumiem par digitālās televīzijas pakalpojumiem, turklāt noteikts – šis maksājums nevar būt mazāks par 120 000 latu gadā.

''de facto'' rīcībā esošā informācija liecina, ka ''Lattelecom", visticamākais, iegādājies pamatā fotogrāfijas, turklāt neoficiāli, bet droši avoti vēsta, ka tās ir vien sešas fotogrāfijas. Kriminālprocesa dokumentos rodams arī šo fotogrāfiju atšifrējums, proti tajās ''redzams raidītāju izvietojums Latvijas Valsts radio un televīzijas telpās un raidītāju dzesējošā šķidruma manometru rādījums".

Turklāt kā īpašas zināšanas norādīti raidītāju pieņemšanas mērījumu protokoli, ar kuriem ražotājs nodevis raidītājus pircējam un teorētiska Rīgas reģiona apraides zonas karte, kurā nemaz nav ņemti vērā raidošās antenas parametri.

Kas ir šīs īpašās zināšanas, kuru dēļ ciparu televīzijas ieviešana sadārdzinājusies vismaz par diviem miljoniem latu, ''Lattelecom'' raidījumam atteicās skaidrot, vien rakstiskā atbildē norādījis, ka līguma saturs ir slepens. Savukārt, kāpēc iegādātas fotogrāfijas, ''Lattelecom" atbildēja, ka tas ir "dīvains jautājums, no kura nav skaidrs konteksts. Varam vien atbildēt, ka fotogrāfijas pavisam noteikti nav mūsu līguma ar "Hannu Digital" priekšmets".

Zināšanu pārdevējs – "Hannu Digital"uz "de facto" uzdotajiem jautājumiem atbildes iespēju robežās sola sniegt nākamnedēļ.

Tikmēr KNAB joprojām turpinās kriminālprocess, kurā pēc Valsts kontroles iesnieguma tiek vērtēta Satiksmes ministrijas amatpersonu rīcība, pieļaujot šādu nepamatotu ciparu televīzijas sadārdzinājumu. KNAB procesa virzību nekomentē.

Tikmēr valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka tieši ministrijas amatpersonu dēļ bija iespējams konkursa izmaksas mākslīgi sadārdzināt – jo konkursā izvirzītas tādas prasības, ka zināšanas un iekārtas tobrīd faktiski varēja iegādāties vien no ''Hannu Digital''.

Valsts kontrole savulaik secināja, ka par digitālās televīzijas ieviešanu pārmaksāti 3,6 miljoni latu. Sudraba atzīst, ka šo summu veido arī pērn starp "Lattelecom'' un ''Hannu Digital'' noslēgtie līgumi. "Mēs vērtējām tos līgumus, jo no tā mēs skaitījām to summu, ko mēs uzskatām par pārmaksātu,'' raidījumam sacīja Sudraba.

Tikmēr Satiksmes ministrijas viedokli par to, cik pamatotas un būtiskas bija fotogrāfijās fiksētās zināšanas, lai konkursu sadārdzinātu par vairākiem miljoniem latu, "de facto" nav izdevies iegūt, jo ministrijā vairs nestrādājot neviena no tām amatpersonām, kuras savulaik pieņēma lēmumus par virszemes televīzijas ieviešanu.

Plašākus skaidrojumus par līguma noteikumiem gan "Lattelecom" nesniedz, norādot, ka visi līgumi, ko uzņēmums slēdz ar sadarbības partneriem, ir konfidenciāli, to detaļas uzņēmums publiski nekomentē.

LETA