Latvieši savās darba vietās jūtas drošāk nekā cittautieši
Cittautieši biežāk nekā latvieši nav droši par iespējām tuvāko sešu mēnešu laikā saglabāt savu esošo darbavietu. Turklāt iedzīvotāji ar augstāko izglītību par savu darbu jūtas ievērojami drošāki.
Vērtējot, cik liela ir iespēja nākamo sešu mēnešu laikā zaudēt darbu, latvieši 36% gadījumu norādījuši, ka tā ir drīzāk maza, bet 25% gadījumu, ka gandrīz nekāda, bet 19% pieļāvuši, ka tuvāko mēnešu laikā var zaudēt savu darbu, noskaidrots jaunākajā pētījumā "DnB Nord Latvijas barometrs".
Savukārt citu tautību iedzīvotāji ir kritiskāki, jo 33% pieļauj, ka tuvākajā pusgadā varētu zaudēt darbu, 32% šādu iespēju neuzskata par īpaši ticamu, bet 18% darba zaudējumu vispār nepieļauj.
Aptaujā noskaidrots, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību par savu darbu jūtas ievērojami drošāki nekā aptaujātie ar vidējo, vidējo speciālo un pamatizglītību.
Kopumā 64% aptaujāto ar augstāko izglītību uzskata, ka nākamo sešu mēnešu laikā darbu nezaudēs, kamēr respondentu grupā ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un pamatizglītību ieguvušo respondentu grupā šādu pārliecību pauduši attiecīgi 53% un 51%. Savukārt lielu iespējamību, ka turpmākajos sešos mēnešos darbs tiks zaudēts, pieļauj vien 3% aptaujāto ar augstāko izglītību, pārējās aptaujāto grupās šis rādītājs ir 12% un 9%.
Vērtējot šā gada laikā piedzīvotās izmaiņas nodarbinātības jomā, 32% latviešu un 27% citu tautību respondentu atzīmējuši, ka joprojām strādā tai pašā darbavietā, kur gada sākumā, un arī atalgojums nav būtiski mainījies. Tiesa, 19% cittautiešu un 13% latviešu arī šogad piedzīvojuši algas samazināšanu.
Pētījumā arī noskaidrots, ka vienlīdz daudz iedzīvotāju šā gada laikā kļuvuši par bezdarbniekiem (7% latviešu un tikpat cittautiešu), tomēr nedaudz lielāks ir to latviešu skaits, kuriem šogad nācies darbu gan zaudēt, gan atrast no jauna (attiecīgi 6% latviešu un 4% cittautiešu). Ilgstošo darba meklētāju jeb to, kuri bez darba bijuši jau gada sākumā un joprojām nav to atraduši, īpatsvars nedaudz lielāks ir cittautiešu respondentu vidū - 10% salīdzinājumā ar 8% latviešu.
Respondenti tika lūgti arī novērtēt, vai, viņuprāt, 2011.gadā ekonomiskā krīzes Latvijā būs beigusies. Kopumā gan latvieši (43%), gan citu tautību (46%) iedzīvotāji uzskata, ka nākamgad situācija neuzlabosies un runāt par krīzes beigām vēl ir pāragri. Otra biežākā atbilde cittautiešu vidū ir, ka nākamgad būs vēl sliktāk un krīze kļūs vēl smagāka (28%), savukārt gandrīz ceturtdaļa jeb 23% latviešu un tikai 15% cittautiešu uzskata, ka ekonomiskais stāvoklis uzlabosies, tomēr ne tik ļoti, lai teiktu, ka krīze ir beigusies.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā - laika posmā no šā gada 6.novembra līdz 16.novembrim. Dati par iedzīvotāju vērtējumu attiecībā uz viņu darbavietu iegūti no 535 strādājošajiem respondentiem, bet kopumā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās, tika aptaujāti 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
"DnB Nord Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
