"Rietumu banka" nekomentē Lužkova ieguldījumus bankas pamatkapitālā

"Rietumu bankas" viceprezidents Vadims Aleksejevs paziņojumā presei, komentējot ziņas par Lužkova ieguldītajiem līdzekļiem bankas subordinētajā kapitālā, norāda, ka ""Rietumu banka" ir viena no drošākajām un veiksmīgākajām Baltijas bankām, apkalpojot ievērojamu klientu skaitu no dažādām pasaules valstīm, tās daudzus gadus īstenotā konfidencialitātes politika un spēkā esošie Latvijas normatīvie akti neparedz klientu vārdu un citu personas datu publiskošanu".

"Mēs arī nekomentējam trešo pušu paziņojumus attiecībā uz klientiem. "Rietumu banka" saviem klientiem sniedz konsultatīvo un citu atbalstu uzturēšanās atļauju Latvijā iegūšanā saskaņā ar Imigrācijas likumu. Patlaban vairāk nekā 60 mūsu klientu ir noguldījuši "Rietumu bankā" subordinētos aizdevumus ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, un visi pieteikumi, attiecībā uz kuriem ir beigusies to izskatīšanas procedūra, ir akceptēti," paudis "Rietumu bankas" padomes loceklis Aleksandrs Gafins.

Jau ziņots, ka uz dzīvi Latvijā vēlas pārcelties bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, 16.janvārī ziņoja telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga".

Neilgi pirms Jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Lužkovs kļuvis par baņķieri un ieguldījis naudu "Rietumu bankas" kapitālā.

Tomēr Latvija nav pārāk sajūsmināta par Lužkova nodomu apmesties šeit. Lužkovs vairākas reizes ir bijis Rīgā un izcēlies ar Latvijai nelojāliem uzskatiem - vēl rudenī viņš izteicās, ka krievu valodai būtu jābūt otrai valsts valodai.

Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu - "Rietumu bankas" subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes atklājušas, ka tā atrodas kādā noliktavas ēkā Jūrmalā.

"Pārbaudām arī šīs naudas izcelsmi, kas atrodas "Rietumu bankā", kur noteikti būs jāsazinās arī ar Krievijas pusi. Drošības iestādes pārbauda vēl citu informāciju, kas ir viņu rīcībā par Lužkova kungu, un domāju, ka tā vai citādi juridiskie iemesli būs pietiekami, lai atrastu risinājumu un šī uzturēšanās atļauja tiktu atteikta," norāda iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V).

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lužkovs pagājušā gada nogalē ir iesniedzis lūgumu piešķirt viņam uzturēšanās atļauju Latvijā, taču nekādi sīkāki komentāri par šo faktu netikšot sniegti. Tāpat kā citos līdzīgos gadījumos, pārvaldei ir četri mēneši laika, lai izvērtētu visus apstākļus un pieņemtu lēmumu - piešķirt personai uzturēšanās atļauju vai nē, sacīja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Kā ziņots, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pagājušā gada septembrī parakstīja dekrētu par Maskavas mēra Lužkova atbrīvošanu no amata, paziņojot, ka Lužkovs "zaudējis Krievijas prezidenta uzticību".

Bijušais Maskavas mērs Lužkovs pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma Latvijas vēstniecībā vērsies arī Lielbritānijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Maskavā.

"Esot Austrijā, viņš nevarēja iegūt Lielbritānijas vīzu," žurnālistiem atklāja kāda vārdā neminēta amatpersona. "Tādēļ viņš atgriezās Maskavā un devās uz vēstniecību."

Bijušā Maskavas mēra un Lielbritānijas vēstniecības darbinieku attiecības nav bijušas no tām labākajām, jo Lužkovs asi iebildis pret geju praida rīkošanu Krievijas galvaspilsētā, tādēļ nav zināms, vai vēstniecība šādu lūgumu apstiprinās.

Kā medijiem pavēstījis Lužkova draugs Josifs Kobzons, Lielbritānijas vīzu bijušais mērs lūdzis, lai varētu apciemot radiniekus, un par Krievijas pamešanu viņš nedomājot.