Ķīnas tirgu cer iekarot ar degvīnu un "Rīgas melno balzamu"
Bizness un ekonomika

Ķīnas tirgu cer iekarot ar degvīnu un "Rīgas melno balzamu"

Jauns.lv

Latvijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs "Latvijas balzams" (LB) pagaidām uz Ķīnu nav sācis eksportu, taču šo tirgu cer iekarot ar degvīnu un "Rīgas melno balzamu".

Pēc LB valdes priekšsēdētājs Kārļa Andersona teiktā, LB aktīvi strādā, lai sāktu produkcijas eksportu uz Ķīnu. "Mēs esam bijuši vizītē Ķīnā, piedalījušies produkcijas izstādē. Interese par mūsu produktiem tur ir - jo īpaši "Rīgas melno balzamu" un dzirkstošajiem vīniem, bet konkrētu piegāžu uz šo valsti joprojām nav," sacīja Andersons.

LB produkciju eksportē uz tādām valstīm kā Austrālija, Kazahstāna, kā arī parādījušās citas eksotiskas valstis, piemēram, Namībija. "Ja vaicājat, vai eksporta apmēri uz šīm valstīm ir nopietni, tad nē, tie nebūt nav nopietni. Uz Austrāliju un Kazahstānu mēs eksportējām "Rīgas melno balzamu"," norādīja Andersons.

LB vadītājs paskaidroja, ka jaunu eksporta tirgus apgūšana nav viegls process un svarīgi ir atrast uzticamu sadarbības partneri. "Pirmais jautājums - vai attiecīgajā valstī ir partneris, ar ko varētu sastrādāties? Tamdēļ, ka ir skaidrs, ka nekad nevarēs ieiet plusā un strādāt ar savu portfeli. Sākotnēji tie varētu būt vien atsevišķi produkti, par kuriem ir patērētāju interese. Tādējādi, ja mēs uz šo tirgu vēlamies eksportēt savus "premium" klases dzērienus, mums ir jāatrod uzticams "premium" klases dzērienu izplatītājs. Tādu atrast, piemēram, Kazahstānā nebūt nav tik vienkārši. Partnera uzticamības jautājums ir ļoti būtisks. Tomēr, lai veidotos veiksmīga sadarbība, jārespektē arī viņa intereses, spējot atbildēt uz jautājumu - vai viņš, izplatot mūsu produktus, varēs nopelnīt. Galvenais ir atrast pareizo darījumu partneri, bet, ja darījumu partneris ir atrasts, rodas jautājums - kas attiecīgās valsts tirgū būs visvairāk pieprasītie produkti? Cik tiem jāmaksā, lai tie būtu interesanti visiem tirdzniecības ķēdē iesaistītajiem," klāstīja Andersons.

Viņš atzina, ka LB ar savām ražošanas tehnoloģijām un ražošanas izmaksām tālo valstu tirgos nevar piedāvāt ekonomiskā segmenta dzērienus. "Turklāt tādās valstīs kā Kazahstānā 60% visu produktu ir viltoti. Tur situācija ir līdzīga kā pie mums deviņdesmitajos gados - turienes vietējie darboņi var saražot jebko, turklāt par ļoti lētām cenām. Te atkal rodas jautājums - kādu "premium" klases produktu piegādāt uz šo valsti? Palūkojoties uz LB kontrolēto produktu portfeli, sanāk, ka mēs uz šo reģionu varam izplatīt vienīgi "Rīgas melno balzamu". Savukārt tādus "premium" produktus kā dzirkstošais vīns, mēs uz šo reģionu nevaram piegādāt, jo dārgās transportēšanas dēļ šī produkta cena būtiski pieaugtu. Uz Kazahstānu nav jēgas vest arī degvīnu, jo tam būs jākonkurē ar vietējiem produktiem. Citiem vārdiem sakot, mums jāpiedāvā savu produktu unikalitāte. Te rodas jautājums - cik daudz mums ir šādu unikālu produktu un kā tos labāk tirgot," pavēstīja Andersons.

Viņš uzsvēra, ka šādos gadījumos ārkārtīgi būtisks ir jautājums par pareizā partnera izvēli. "Piemēram, ar partneriem Krievijā un Ukrainā mūsu uzņēmumam jau vēsturiski izveidojusies laba sadarbība, kuras dēļ šogad mums ir izdevies būtiski palielināt savas produkcijas apmēru. Vēl jo vairāk šogad mūsu eksporta apmērs uz Ukrainu dubultosies. Tāpēc jāatrod spēcīgs partneris un arī pašam jābūt gatavam ieguldīt naudu un organizatoriskos resursus produkta izplatīšanā. Ja tas izdodas, tā lieta aiziet. Bet, ja šo lietu ķīmija ir nepareiza, piemēram, uzņēmums ir gatavs ieguldīt lielu naudu eksporta kanāla attīstībā, bet atrod sliktu partneri, var gadīties, ka jūs vienkārši piemāna un apzog. Savukārt ar labu partneri un bez naudas, jūs kā piegādātājs nevienam neesat interesants," piebilda LB valdes priekšsēdētājs.

Pēc viņa teiktā, tādā tirgū kā Ķīna situācija ir vēl problemātiska, jo tur iespējamie sadarbības partneri uzņēmējiem bieži vien pat nav zināmi. "Ja izdodas atrast labu partneri, darījumi notiek pat nenormāli lielos apmēros, bet līdz šāda darījuma panākšanai būtībā nenotiek nekas. Mēs Ķīnas tirgum varētu nodrošināt ļoti lielus produkcijas apmērus. Ražošanas jaudas mums nebūtu šķērslis, jo vajadzības gadījumā mēs būtu gatavi nosūtīt kaut 100 konteineru ar "Rīgas melno balzamu". Taču te vietā ir vecais labais teiciens par austrumniekiem - lai sadarbība notiktu veiksmīgi, tai jāsākas pakāpeniski un pamazām. Tur sadarbības partnerim ir ļoti svarīgi, ka attiecīgais uzņēmums šajā tirgū ir otro, trešo vai ceturto gadu. Tikai pēc tam sāk veidoties uzticība," informēja Andersons.

Viņš gan pauda pārliecību, ka LB Ķīnas tirgu spēs iekarot. "Es esmu pārliecināts, ka mūsu produkti Ķīnā noteikti ieņems savu vietu. Taču viena lieta ir jāņem vērā - patērētāja uzticība jāiemanto pamazām. To nav iespējams nopirkt pat par lielu naudu," sacīja LB valdes priekšsēdētājs.

Viņaprāt, LB Ķīnā spētu konkurēt ar degvīnu un "Rīgas melno balzamu". "Pirmkārt, tas varētu būt degvīns. Tā varētu būt laba alternatīva Ķīnā ražotajam rīsu degvīnam. To varētu piedāvāt tiem Ķīnas patērētājiem, kuri vēlētos pēc Rietumu tehnoloģijām ražotu produktu, bet kurš nav pasaulē pazīstamo zīmolu, cenu ziņā krietni dārgāks produkts. Otrs perspektīvākais produkts varētu būt "Rīgas melnais balzams". Patlaban Ķīnas tirgū ir pieejams līdzīgs produkts - Krievijā ražotais "Usurijski baļzam", kas patērētāju vidū ir ļoti populārs. Labas perspektīvas varētu būt arī "Rīgas šampanietim", tomēr, raugoties uz Ķīnas sabiedrību, es nedomāju, ka šis produkts pārskatāmā nākotnē būs ļoti perspektīvs," klāstīja Andersons.

"Latvijas balzams" dibināts 1900.gadā un ir lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā. Uzņēmums kopumā ražo vairāk nekā 130 dažādu nosaukumu dzērienu, kurus piegādā uz vairāk nekā 100 valstīm pasaulē.

BNS/foto:LETA