Pateicoties ēnu ekonomikai, daļa iedzīvotāju vēl dzīvo un ēd

Viņaprāt, ar ēnu ekonomikas apkarošanu jābūt ļoti uzmanīgiem. "Ja to nogriezīsim, būs kā tajā reklāmā - pirmdien ir maizīte, bet otrdien vairs nav," sacīja Feiferis.

Viņaprāt, vispirms būtu jāstrādā ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem, ar kuriem strādāt esot bail, jo likmes ir ļoti augstas - līdz pat fiziskai ietekmēšanai.

"Ja ēnā dzīvo vecmāmiņa, kura lielceļa malā pārdod ābolus no sava dārza, jāļauj viņai ēnā dzīvot. Bet, ja ēnu ekonomikā dzīvo lieli uzņēmumi, kuri, izmantojot juristus un finansistus, izstrādā shēmas nodokļu nemaksāšanai, tad gan ir jācīnās," uzsvēra Feiferis.

Kādreizējais "Hipotēku bankas" vadītājs domā, ka tikai ar represīvām metodēm ēnu ekonomiku neizdosies samazināt, bet vispirms esot nepieciešams konsenss starp uzņēmējiem un politiķiem, kam par pamatu varētu kalpot nacionālās vienotības valdība.

Viņš gan pats atzīst, ka ideja par nacionālās vienotības valdību, kurā apvienotos visas Saeimā ievēlētās partijas, ir tāls sapnis. "Lai kāda būtu partija, tā ir jāņem valdībā, jo arī par to daļa vēlētāju ir nobalsojuši. Bieži vien bariņā neņem, lai pašiem vieglāk būtu sadalīt labumus," noteica Feiferis.

Tanī pat laikā baņķieris aicināja nedomāt par valdību kā no Marsa atsūtītiem citplanētiešiem, jo patiesībā - kādi esam mēs paši, tāda arī ir valdība.

"Ja godīgi paskatīsimies paši uz sevi, ieraudzīsim briesmu lietas. Ja gribi, lai pasaule mainās, maini pats sevi. Lai pašam ar sevi nebūtu jānodarbojas, vieglāk ir pateikt, ka visi citi ir nelieši. Tomēr valdībai viena lieta gan ir jādara un, lai to saprastu, nav jābūt zinātņu doktoram vai profesoram, - pieņemot valsts budžetu vienlaikus ir jāpieņem rīcības vai attīstības plāns. Tas ir tik elementāri, kā, sareizinot divi ar divi, iegūt četri," teica ekonomikas zinātņu doktors.

Sociologs Aigars Freimanis atzīst, ka valstī plaukst un zeļ ēnu ekonomika un tauta pret valdības lēmumiem neprotestē tāpēc, ka tai ir pieejami alternatīvie izdzīvošanas veidi. Eksperti uzskata: tas, ka cilvēki pelna, nemaksājot nodokļus, īstermiņā nav slikti, jo no iekšpuses silda ekonomiku.

Savukārt ekonomists Jānis Buivids uzskata, ka cilvēkiem ir uzkrājumi no dažādām nelegālām darbībām. Tas esot acīmredzami, jo, ja tic oficiālajiem cipariem, „nekāda kustība vispār nav iespējama.” Viņaprāt, atgriešanos pie ēnu ekonomikas veicina neprognozējamā nodokļu politika un valdības lēmumi, kas nevis stimulē uzņēmējdarbību, bet uzliek papildus slogu.  

Turklāt Latvijai kā postpadomju valstij, kas tikai mācās rietumnieciskas uzņēmējdarbības principus, ir maz morāli ētisku aizspriedumu pret nodokļu nemaksāšanu, algas saņemšanu aploksnē, aizraušanos ar kontrabandu. Pēc Buivida ieskatiem pagaidām par uzlabojumiem nevar būt ne runas.

2000.gadu sākumā pēc oficiālās informācijas Latvija bija gandrīz uz pusi samazinājusi ēnu ekonomikas īpatsvaru – no 18 procentiem 2000. gadā līdz 10 procentiem 2008. gadā, bet nu tā atkal strauji pieauga. Ēnu ekonomikā Latvijā kā minimums tika apgrozīts aptuveni pusmiljards latu. Ēnu ekonomikas izrāviens sākās 2009. gada sākumā, kad valdība palielināja PVN likmi.

LETA/Foto: shutterstock.com