Banku sektors otro mēnesi pēc kārtas darbojas ar peļņu
Bizness un ekonomika

Banku sektors otro mēnesi pēc kārtas darbojas ar peļņu

Jauns.lv

Otro mēnesi pēc kārtas Latvijas banku sektors darbojies ar peļņu un līdz februāra beigām gūtās peļņas apmērs sasniedza 18,9 miljonus latu, "Nozare.lv" informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

­

Pagājušajā gadā februāra beigās banku sektora kopējie zaudējumi veidoja 59,2 miljonus latu. Šogad ar peļņu strādājušas 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 81,1%, kopā nopelnot 28,8 miljonus latu.

Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus, galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem februāra beigās sasniedza 29,8 miljonu latu.

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums februārī palielinājās par 0,4% jeb 41,1 miljonu latu, tostarp rezidentu noguldījumu atlikums auga par 0,7% jeb 44,9 miljoniem latu. Februārī vēl turpinājās mērens nerezidentu noguldījumu atlikuma sarukums - par 0,1% jeb 3,8 miljoniem latu. Kā skaidro FKTK, parasti gada nogalē būtiski palielinās piesaistīto nerezidentu noguldījumu, atlikums, kas gada pirmajos mēnešos sarūk. Februāra beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,8 miljardus latu.

2011. gada februārī banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 65,5 miljonu latu apmērā, tostarp 23,6 miljoni latu - Latvijas uzņēmumu attīstībai, 9,2 miljoni latu - mājsaimniecībām, savukārt 32,7 miljoni latu - nerezidentiem. Februārī piecu Latvijas banku un divu ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 9,1%) ir palielinājušies, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā vēl joprojām ir mazāki par klientu atmaksātajiem un arī banku norakstītajiem kredītiem. Tādēļ arī februārī banku sektora kopējais kredītportfelis turpināja sarukt par 1% jeb 143,6 miljoniem latu un februāra beigās sasniedza 14 miljardus latu.

Februāra beigās bez maksājumu kavējuma bija 71,9% no banku izsniegtajiem kredītiem (janvāra beigās - 72,8%). Kopējais kredītu ar maksājumu kavējumu atlikums februārī pieauga par 2,3% jeb gandrīz 90 miljoniem latu, ko galvenokārt veidoja kredīti rezidentu mājsaimniecībām un kredīti operācijām ar nekustamo īpašumu. FKTK norāda, ka šo pieaugumu kredītu kategorijā ar maksājumu kavējumu līdz 30 dienām ietekmēja gan mājsaimniecību maksātspējas mazināšanās, jo situācija darba tirgū nav būtiski uzlabojusies un ir vērojams mājsaimniecību izdevumu pieaugums, gan arī uz iekšējo pieprasījumu orientēto nozaru uzņēmumu finansiālās situācijas pasliktināšanās, ko nosaka pirktspējas krišanās un pieaugošās uzņēmējdarbības izmaksas, augot nodokļiem un nodevām.

Tomēr kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums turpināja samazināties arī februārī (par 2,7%) un to īpatsvars kredītportfelī saruka līdz 18,7% (janvārī - 19%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (22,5%) un rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (28,6%). Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums būtiski neizmainījās un februāra beigās joprojām bija 1,6 miljardi latu jeb 11,5% no banku kopējā kredītportfeļa (janvāra beigās - 11,4%)

Pārstrukturēto kredītu kategorijā februārī no jauna iekļauto kredītu skaits bija gandrīz 2700 kredītu par kopējo summu 208,8 miljoni latu. Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā februārī no jauna iekļauto kredītu skaits bija gandrīz 2500 kredītu par kopējo summu 93,3 miljoni latu.

Gan pārstrukturēto, gan atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās februārī no jauna iekļauti galvenokārt operācijām ar nekustamo īpašumu un rezidentu mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegtie kredīti. Februāra beigās pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī sasniedza 20,2%, savukārt atgūšanas procesā bija 15,7% no kopējā banku kredītportfeļa (janvāra beigās attiecīgi 19,9% un 15,6%).

Kopumā visu Latvijas banku darbības rādītāji februārī ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām. Februāra beigās banku sektora likviditātes rādītājs bija 66,2% (janvāra beigās - 67,5%). Banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs un pirmā līmeņa kapitāla rādītājs palielinājās un februāra beigās bija attiecīgi 15% un 11,8% (janvāra beigās - attiecīgi 14,4% un 11,3%).

Kopš 2011. gada sākuma divas bankas palielinājušas kapitālu kopumā par 1,7 miljoniem latu un februāra beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,8878 miljardus latu. 2010. gada laikā kapitālu bija palielinājušas 14 Latvijas bankas kopumā par 324,4 miljoniem latu.

Šā gada janvārī pēc divu gadu pārtraukuma Latvijas banku sektors atgriezās pie peļņas, kopā nopelnot 10,9 miljonus latu. Pirms tam pēdējo reizi banku sektors ar peļņu strādāja 2009. gada janvārī, un vēl pagājušā gada janvārī banku sektora zaudējumi bija 36,1 miljons latu.

LETA/Foto: Krists Sprukts/LETA

­

Tēmas