Roņi apēd Liepājas zvejnieku lomus un sabojā tīklus
Roņi, kuru skaits Baltijas jūrā pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis, apēd lielu daļu zvejnieku lomu un sabojā tīklus, intervijā "Rietumu Radio" sacīja zvejnieks un Latvijas Zvejnieku federācijas valdes loceklis Vilnis Brikmanis, kurš zvejo jūras piekrastē pie Liepājas.
Viņš uzskata, ka risinājums šai problēmai tuvākajā laikā netiks rasts, jo Eiropas Savienības (ES) normas nepieļauj cīņu ar roņiem.
"Ja ronis jūrā atrod tīklus, tas apēd vai sabojā visas zivis, kas tajos atrodas un saplēš tīklu," stāsta zvejnieks. Atkarībā no apetītes roņi zivis apēd pilnībā vai saplēš tikai to vēderus un izsūc aknas. Roņa sabojāto zivi zvejnieki vairs nevarot pārdot.
"Ja ronis mūsu tīklus ir atradis, zvejnieki, lai no viņa izbēgtu, cenšas pāriet uz citu zvejas vietu," par cīņas paņēmieniem stāsta Brikmanis. Nereti roņi peldot nepilnus desmit metrus no kuģa un kaitina zvejniekus, turot zobos zivis.
"Pēdējā Latvijas Zvejnieku federācijas sēdē roņu jautājums kārtējo reizi tika apspriests. Zinātnieki piedāvā zvejniekiem dažādus līdzekļus, ar kuru palīdzību aizsargāt tīklus, taču tie ir ļoti dārgi, un mūsu nozvejas apjomi nav tik lieli, lai varētu atļauties tos iegādāties," stāsta Brikmanis.
Viņš atbalsta ieceri uzskaitīt roņu populāciju Baltijas jūrā, lai uzzinātu, vai to nav par daudz. Taču, kā uzskata Brikmanis, ES šo ieceri neatbalstīs, jo roņi ir iekļauti aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.
"Ātru risinājumu šai problēmai es neredzu," sprieda Brikmanis. Viņš arī necer, ka Latvijas zvejnieki par roņu nodarīto kaitējumu kādreiz varētu saņemt kompensācijas, kā tas esot citās valstīs.
