Bezmaksas ātrgaitas internets pašvaldībām ir ļoti dārgs

­­

Vienotā datu pārraides tīklā apvienoja vairāk nekā 800 bibliotēkas un tām bija jāapņemas četrus gadus pirkt interneta pakalpojumus no trīs piegādātāju apvienības, kurā vadošā loma ir telekomunikāciju uzņēmumam „Lattelecom”.

Valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas” (KIS) infrastruktūras uzturēšanu un interneta nodrošināšanu uz četriem gadiem uzticēja „Lattelecom” apvienībā ar vēl divām kompānijām. Lai gan sākotnēji bibliotēku tēriņus par interneta abonēšanu pilnībā sedza valsts dotācija, šogad dotē vairs tikai 40% no pakalpojuma cenas jeb aptuveni 300 tūkstošus latu. Un nu daudzi pašvaldību vadītāji ir šokēti par to, cik patiesībā dārgi tām nākas maksāt par bibliotēkās pieejamo internetu, savukārt citu piegādātāju tās izvēlēties nedrīkst – to paredz valsts noslēgtais līgums ar "Lattelecom", vēsta raidījums.

„Noslēdzot līgumus, nav neviens paredzējis, ka tā ir bumba ar laika degli, ka mēs beigās pārmaksāsim par šo pakalpojumu,” uzskata Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šilcs. 14 bibliotēkas un to turēšana vienotajā tīklā pašvaldībai gadā jāmaksā 12 780 latus. Visdārgākie rēķini ir Tukuma bibliotēkai, kura par desmit megabitu internetu ik mēnesi maksā 165 latus. Turpat pāri ielai, novada domes simts datoriem internetu nodrošina cita kompānija par trīsreiz zemāku cenu. Tukums pirms pusotra mēneša nosūtīja vēstuli gan atbildīgajai valsts aģentūrai, gan „Lattelecom” ar lūgumu pārskatīt milzīgos rēķinus, bet atbilde vēl nav saņemta.

Aptuveni trešdaļai pašvaldību uz šo brīdi līgumus izdevies pārskatīt. Dažiem tas prasījis pat četrus mēnešus. Bet izmaiņas rēķinos ir patiešām iespaidīgas. Tā Ludzas novads spējis panākt, ka tas par internetu savās bibliotēkās šogad maksās nevis 8578 latu gadā, bet tikai 3431 latu. Samazinājums – 60%. Tas gan nenozīmējot, ka „Lattelecom” tagad strādās ar zaudējumiem.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka uzņēmuma uzliktā pakalpojuma cena bijusi uzpūsta, „Lattelecom” pārstāve Līga Bite raidījumam „De facto” atbildēja: „Nē! Cena bija izveidota atbilstoši pakalpojuma nodrošinājumam un atbilstoši pakalpojuma apjomam un arī šobrīd šī cena ir atbilstoša.” Samazinājums veidots uz pakalpojuma kvalitātes rēķina saistībā ar bojājumu novēršanu vai vietām – interneta ātrumu. Ludzai, piemēram, jārēķinās, ka interneta bojājumu novēršanas laiks pagarināts līdz vienai diennaktij. Neraugoties uz to, ka pakalpojums izrādījies ne vien dārgs, bet ar rezervi cenas samazināšanai, aģentūra KIS uz to nav uzstājusi, lai gan ir atbildīga par līguma uzraudzīšanu.

KIS pārstāvji „De facto” skaidroja, ka pērn kopīgi ar „Lattelecom”, pašvaldībām nosūtīta informatīva vēstule. Tajā pēc gara un pakalpojumu slavinoša raksta seko neuzkrītoša piebilde – „ierosinām trīspusējā sadarbībā rast katram jautājumam risinājumu”. Tādēļ nav brīnums, ka pašvaldības šo vāro aicinājumu pat nav pamanījušas un pa īstam par līgumu pārslēgšanu sākušas domāt šogad, kad pašvaldību makiem bezmaksas internets kļuvis pārlieku dārgs.

Internets bibliotēkās izrādījusies pašvaldībām dārga dāvana. LTV video