Latvija aktīvākā no jaunajām dalībvalstīm ES finansējuma apguvē
Latvija ir aktīvākā no desmit jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pieejamā Briseles finansējuma apguvē, liecina auditorkompānijas KPMG ziņojums par pēdējo gadu ES finansējuma apguvi.
Ziņojumā apskatītas astoņas Centrālās un Austrumeiropas valstis, kas ES pievienojās 2004. gadā - Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Slovēnija - un Bulgārija un Rumānija, kas ES iestājās 2007. gadā.
Kopumā no 2007. līdz 2013. gadam jaunajām ES dalībvalstīm ekonomiskajai un sociālajai integrācijai iedalīti 208,2 miljardi eiro (146,32 miljardi latu). Latvijai no šīs summas septiņu gadu laikā pienākas pieci miljardi eiro (3,51 miljardi lati) jeb 2172 eiro (1520 lati) uz vienu iedzīvotāju.
No pieejamā finansējuma laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam Latvija noslēgusi līgumus par 3,7 miljardiem eiro (2,59 miljardiem latiem), kas veido 76% no kopējās pieejamās summas un kas ir lielākā apgūtā finansējuma daļa starp visām desmit jaunajām ES dalībvalstīm.
Līdz 2010. gadam Latvija no ES Kohēzijas fondiem saņēmusi finansējumu 1,5 miljardu eiro (1,05 miljardu latu) apmērā, kas veido 30% no visas pieejamās summas un kas arī ir lielākā apgūtā finansējuma daļa.
Visaktīvāk Latvija apgūst ekonomiskajai attīstībai pieejamo finansējumu, no kā līgumi noslēgti par 94% pieejamās naudas summas. No transporta sektoram pieejamā finansējuma apgūti 87% pieejamā finansējuma, bet veselības aprūpei - par 85%. Vismazāk noslēgti līgumi par zinātnei, attīstībai un inovācijām pieejamo finansējumu - 44% apmērā.
Otra aktīvākā ES finansējuma apguvēja ir Lietuva, kas noslēgusi līgumus par 68% no pieejamajiem 7,3 miljardiem eiro (5,11 miljardi latu). Lietuva jau saņēmusi 29% no pieejamās naudas. Trešajā vietā ierindojas Igaunija, kas noslēgusi līgumus par 60% no pieejamajiem 4,1 miljardiem eiro (2,87 miljardi latu). Visneaktīvāk ES pieejamos līdzekļus apgūst Rumānija un Bulgārija, kas noslēgušas līgumus par attiecīgi 45% un 37% no pieejamajiem līdzekļiem.
LETA
