"Parex bankai" nebūs jāpilda obligāto rezervju prasības
AS "Parex banka" atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.
Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati "Parex banka" šādu informāciju neatklāja.
Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam "Nozare.lv" telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai "Parex bankai" būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110. panta 1. daļa.
Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka "komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt".
Tomēr arī FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece un "Parex bankas" Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska norādīja, ka šādu informāciju nav tiesīgas sniegt, jo tā ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības.
Nekādus plašākus komentārus FKTK un "Parex banka" nesniedza, vien atkārtoja, ka informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības.
Grāvītis savukārt aicināja iepazīties ar Latvijas Bankas 21. aprīlī publicēto un pēc tam vairākkārt papildināto paziņojumu, kurā jau esot minēts gan jautājuma kopējais ietvars, gan arī iespējamā attīstība.
Šajā paziņojumā Latvijas Banka skaidroja, ka "Parex banka" nav atbrīvojama no obligāto rezervju prasībām, jo tā joprojām ir kredītiestāde, kam ir spēkā esoša bankas licence. Šajā paziņojumā arī uzsvērts, ka "kopš restrukturizācijas "Parex banka" likumā noteikto obligāto rezervju pildīšanas pienākumu nav apšaubījusi un ir bez pārtraukuma pildījusi, un kā licencētai bankai tai saskaņā ar likumu ir jāturpina šīs prasības ievērot". Turklāt Latvijas Banka uzskatīja, ka šo prasību nepildīšana būtu pretrunā arī ar Ministru kabineta apstiprināto "Parex bankas" restrukturizācijas plānu, kas saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Toreiz tika skaidrots, ka Latvijas Bankai ir tiesības kredītiestādes atbrīvot no obligāto rezervju prasību izpildes tikai tad, ja FKTK anulējusi kredītiestādes licenci, kredītiestāde atzīta par maksātnespējīgu vai likvidējamu, vai FKTK ar savu lēmumu noteikusi tādus tiesību un darbības ierobežojumus, kuru rezultātā kredītiestādei apturēti norēķini, proti, minēto ierobežojumu rezultātā kredītiestāde nevar pildīt likumā noteiktās obligāto rezervju prasības. Paziņojumā arī tika norādīts, ka "pašlaik "Parex banka" neatbilst nevienam no šiem kritērijiem".
"FKTK ir iespējams pieņemt lēmumu, kas, neanulējot licenci, Latvijas Bankai ļautu atbrīvot "Parex banku" no rezervju prasību izpildes. Ja "Parex banka" neievēros visām licencētām bankām izvirzītās obligāto rezervju prasības bez atbilstoša FKTK lēmuma, Latvijas Banka tai piemēros normatīvajos aktos noteiktās soda sankcijas," iepriekš brīdināja centrālā banka.
FKTK pagaidām nav izplatījusi informāciju par to, ka "Parex bankai" būtu anulēta kredītiestādes licence, tā būtu atzīta par likvidējamu vai maksātnespējīgu, vai tai būtu noteikti tādi tiesību un darbības ierobežojumi, kuru rezultātā kredītiestādei apturēti norēķini.
Saskaņā ar "Parex bankas" iepriekš publicēto informāciju tās obligātās rezerves uz 20. aprīli centrālajā bankā veidoja 26 miljonus latu, kuri tika izmantoti, lai segtu pēdējo sindicēto aizdevumu 164 miljonu latu apmērā. Raidījums "De facto" bija aplēsis, ka soda nauda par prasību neizpildi "Parex bankai" varētu būt ap četriem miljoniem latu gadā.
Viens no "Parex bankas" mazākuma akcionāriem Filips Rajevskis iepriekš biznesa portālam "Nozare.lv" izteicās, ka, neatbrīvojot banku no obligāto rezervju izpildes, Latvijas Banka dara visu, lai valsts zaudētu ieguldīto naudu "Parex bankas" glābšanā. Viņš norādīja, ka Latvijas Banka jau no laika gala nav atbalstījusi sliktās bankas izveidi, nodalot labos aktīvus jaunā bankā, tāpēc, neatbrīvojot "Parex banku" no obligāto rezervju prasību izpildes, tā vēlas pierādīt, ka tai bijusi taisnība un šāda restrukturizācijas forma nestrādā.
To netieši apstiprina arī Latvijas Bankas 5. maijā veiktais 21. aprīļa paziņojuma papildinājums, ka tās ieteikums valdībai ir nemainīgs: ""Parex banka" būtu pārdodama kā licencēta banka un vienots veselums iespējami drīz, atbrīvojot līdzekļus, kas pašlaik tajā iesaldēti un nepiedalās ekonomikas aktivitātes veicināšanā."
LETA
