Latvijas atkritumu nozari gaida pārmaiņas
Līdz ar vienas no Latvijas lielākajām atkritumu biznesa uzņēmumu grupas "Eko Baltija" daļu pārdošanu nozare varētu piedzīvot nopietnas pārmaiņas, un nav izslēgta arī jauna spēlētāja parādīšanās, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
"Eko Baltija" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norādīja, ka uzņēmumu grupa pašlaik piedzīvo ļoti strauju izaugsmi, tāpēc investors tiek meklēts, lai nodrošinātu vēl straujākus izaugsmes tempus. "Eko Baltijas" mērķis ir izplesties Lietuvas un Igaunijas tirgos, kā arī iegādāties Latvijā vēl dažus atkritumu nozares uzņēmumus. Iecerētais investīciju piesaistes apjoms - sākot no 50 miljoniem eiro (35 miljoniem latu), turklāt uzņēmums cer uz ārzemju investoru.
Tas nozīmē, ka Latvijas atkritumu biznesa nozare varētu piedzīvot nopietnas pārmaiņas un nav izslēgta arī jauna spēlētāja parādīšanās, situāciju vērtē Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvji.
"Eko Baltija" holdings sevī apvieno vairākus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus, PET pudeļu pārstrādes uzņēmumus "PET Baltija", "Nordic Plast"; "Eko Baltija" ir akcionārs salīdzinoši iekārojamā uzņēmumā "Latvijas Zaļais punkts". Pašlaik "Eko Baltija" pieder Lielbritānijas un Īslandes investīciju fondiem, kā arī Latvijas riska kapitāla fondam "Otrais eko fonds", ko pārvalda AS "Eko investors".
Lai arī tradicionāli uzņēmumus mēģina tirgot tā saucamajos "grūtajos laikos", "Eko Baltija" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norādīja, ka uzņēmumu grupa pašlaik piedzīvo ļoti strauju izaugsmi, tāpēc investors tiek meklēts, lai nodrošinātu vēl straujākus izaugsmes tempus. "Eko Baltijas" mērķis ir izplesties Lietuvā un Igaunijā, kā arī iegādāties Latvijā vēl dažus atkritumu nozares uzņēmumus. Iecerētais investīciju piesaistes apjoms - sākot no 50 miljoniem eiro, turklāt uzņēmums cer uz ārzemju investoru.
2010. gadā "Eko Baltija" grupas konsolidētais apgrozījums pēc paša uzņēmuma datiem sasniedzis 21 miljonu latu, savukārt EBITDA (ieņēmumi pirms procentiem, amortizācijas un nodokļiem) bija 4,4 miljoni latu. Arī 2011.gada pirmajā ceturksnī izaugsme ir turpinājusies, ieņēmumiem sasniedzot 7,6 miljonus latu, savukārt EBITDA ir pieaugusi līdz 1,5 miljoniem latu.
"Kā zināms, Latvijā atkritumu savākšanā pastāv godīga konkurence, līdz ar to, ienākot jaunam spēlētājam tirgū, nekas nemainīsies, jo darbojas brīvā tirgus likums. Mēs jau šobrīd esam lielākais spēlētājs Latvijas tirgū, pilnīgi viennozīmīgi negatavojamies iet prom no šī tirgus, tieši otrādi - saskatām labas perspektīvas tālākai izaugsmei gan organiskā veidā, gan arī iegādājoties citus tirgus spēlētājus Latvijā un kaimiņvalstīs," norāda Simanovičs. Investoru interese par uzņēmuma iegādi esot ļoti liela.
"Par pārdošanu runas varētu būt radušās tāpēc, ka "Eko investors" kopā ar Latvijas valstij piederošo Latvijas Garantiju aģentūru un pensiju fondiem pārvalda tādu riska kapitāla komanditsabiedrību kā "Otrais eko fonds", kas ir aptuveni 16% kapitāldaļu "Eko Baltija" līdzīpašnieks un kuram savi ieguldījumi nākamgad un aiznākamgad jāpārvērš naudā," skaidro riska kapitāla uzņēmuma AS "Eko investors" vadītājs Viesturs Tamužs. Tādējādi "Otrā eko fonda" ieguldījumi - kapitāldaļas - tiks pārdoti.
"SIA "Eko Baltija", kam pieder kapitāldaļas aptuveni 12 uzņēmumos, nolēmusi izplesties un šim mērķim tiek piesaistīts kapitāls, taču tas nenozīmē, ka tiktu pārdots kāds no ieguldījumiem vai pats uzņēmums," norāda Tamužs.
""Eko Baltija" pie sava investora mēģina tikt jau pēdējos pāris gadus. Līdz šim tas nav izdevies, jo būtiski ir atšķīries pircēja un pārdevēja uzskats par uzņēmuma cenu. Ir jau starpība, vai runa ir, piemēram, par pieciem vai 50 miljoniem," akcentē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts. Viņš pieļauj, ka šī grupa varētu piesaistīt kādu investoru vai nu no Skandināvijas, vai Krievijas.
"Arī pie mums asociācijā investori ir interesējušies. Lielos tirgus spēlētājus kā "Veolia" vai "L&T" varētu interesēt tirgus daļas paplašināšana, savukārt tādiem uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū vēl tikai mēģina nostiprināties, piemēram, zviedru "Ragnsells", šādas grupas iegāde varētu būt liels solis uz priekšu," vērtē Vilgerts, norādot, ka Latvijā šādu investīciju naudu neesot vērts meklēt, tāpēc runa var būt tikai par ārzemnieku piesaisti.
"Mums pirms dažiem gadiem bija sarunas par "Eko Baltija" iegādi, bija pat jau sagatavoti pirkšanas dokumenti, tomēr darījums nenotika, jo mēs nevarējām vienoties par darījuma cenu," sacīja "Ragnsells" pārdošanas un mārketinga vadītāja Diana Afoņina. Zviedru uzņēmumu interesējuši tikai daži "Eko Baltija" grupas uzņēmumi, taču "Eko Baltijas" piedāvājums bijis - vai nu visu, vai neko.
"Šī holdinga struktūra ir ļoti sazarota, tāpēc ir grūti pārbaudīt tur esošās naudas plūsmas. Esam iegādājušies atkritumu nozares uzņēmumus Igaunijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, taču "Eko Baltijas" grupa mums šķita pārāk necaurspīdīga," atzīst Afoņina, piebilstot, ka arī tagad "Ragnsells" neizslēdz savu interesi par atsevišķiem šīs grupas uzņēmumiem, kurus nekonkretizē.
"L&T" savu interesi par "Eko Baltija" nedz apstiprināja, nedz noliedza.
Savukārt "Veolia vides serviss" norāda, ka patlaban nebūtu ieinteresēti šādā darījumā.
LETA
