Veidos autoservisu "balto sarakstu"
Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija (LPAA) šogad sāk vērienīgu cīņu pret pelēko ekonomiku - negodīgu konkurenci - un iestājas par klientu kvalitatīvu apkalpošanu automobiļu apkopes un remonta nozarē, ieviešot auto virsbūvju remonta darbnīcu sertifikāciju, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LPAA.
LPAA sadarbībā ar Latvijas Virsbūvju remontētāju asociāciju (LAVRA) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) šogad sāka vieglo transportlīdzekļu apkopes un remonta nozares komersantu sertifikāciju, kuras mērķis ir patērētāju interešu un godīgas konkurences nodrošināšana. Auto virsbūvju remonta darbnīcu sertifikāta esamība norādīs uz tiem nozares komersantiem, kuri spēj strādāt un konkurēt godprātīgi, nekrāpjot savus klientus un valsti.
"Auto virsbūvju remontos galvenais darba devējs servisiem ir apdrošināšanas sabiedrības, kuras savstarpējā nežēlīgā konkurences cīņā par tirgus daļu ir dramatiski samazinājušas OCTA polišu cenas - dažos gados par 50%. Tas ir bijis viens no galvenajiem iemesliem virsbūvju remonta servisiem pārkāpt labas biznesa prakses principus un gandrīz pilnībā pāriet ekonomikas pelēkajā un pat melnajā zonā. Apdrošināšanas mērķis savā būtībā ir novērst negadījuma rezultātā radušos īpašuma bojājumus, atlīdzinot klientam kvalitatīvi veikta remonta izmaksas," norādīja LPAA valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.
Viņš ir pārliecināts, ka izmaksātajai apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāsedz kvalitatīvi veikta remonta izmaksas, bet reālā situācija ir pretēja - samazinātās polišu cenas ir panāktas uz lētu rezerves daļu pielietošanas un servisu nenomaksāto nodokļu rēķina. Rezultātā autoremontu nozare Latvijā ir iedzīta ēnu ekonomikas zonā.
Savukārt LAVRA valdes priekšsēdētājs Gints Gailis sacīja, ka visu tirgus dalībnieku ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt kvalitatīvus avarējušu automašīnu remontus, pievēršot arī valsts institūciju un likumdevēja uzmanību nozares kritiskajai situācijai un nepieciešamībai juridiski sakārtot attiecības starp pašiem tirgus dalībniekiem.
LPAA sertifikācijas procesā vērtēs auto virsbūvju remonta darbnīcu darbinieku kvalifikāciju un klientu apkalpošanas kvalitāti, izmantotās iekārtas un tehnoloģijas, pielietoto rezerves daļu un remonta materiālu atbilstību, kā arī pievērsīs uzmanību uzņēmuma visu pienākošos nodokļu nomaksai, kas ir pamats godīgai konkurencei. Tiks izvērtēts, vai remontdarbu tāmes tiek noformētas, izmantojot automašīnas ražotāja akceptētu un ar apdrošinātājiem saskaņotu zaudējumu aprēķināšanas informācijas tehnoloģiju programmu, un vai auto virsbūvju remonta darbnīca ir spējīga pierādīt pielietoto rezerves daļu atbilstību automobiļa ražotāja prasībām un to legālu izcelsmi, iegādi, vai automobiļu remontā izmantotie resursi (rezerves daļas, krāsas) ir pieļaujami saskaņā ar ražotāja noteikumiem - Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
VID saskaņā ar sadarbības līgumu nodrošinās LPAA ar datiem par sertificējamo auto virsbūvju remonta darbnīcu veiktajiem nodokļu maksājumiem, deklarēto apgrozījumu u.c. publiski pieejamo informāciju, pārejas periodā neakcentējot represijas pret sertificējamo auto virsbūvju remonta darbnīcu.
Sertifikācijai ir paredzēta auto virsbūvju remonta darbnīcu ikgadēja pāratestācija, tādejādi šis process būs ilgstošs un nepārtraukts. Turpmāko pāris gadu laikā LPAA sadarbībā ar LAVRA plāno sertificēt vismaz 30-40 kvalitatīvākās darbnīcas.
Kulbergs auto servisu nozari salīdzināja ar restorānu, kur svarīgākais ir profesionāli pavāri un atbilstošs virtuves aprīkojums, savukārt auto servisos tie ir apmācīti mehāniķi un tehnoloģiski aprīkotas darbnīcas. "Normālos konkurences apstākļos pat nevajadzētu pastāvēt bažām par pakalpojuma sniedzēja darba un materiālu kvalitāti, bet diemžēl Latvijas automobiļu apkopes un remonta nozares tirgus izpēte ir pierādījusi pretējo. Taupīgais patērētājs visbiežāk izvēlas lētāko, nevis kvalitatīvāko produktu un pakalpojumu. Rezultātā satiksmē piedalās arvien vairāk ekspluatācijai bīstamu automašīnu," uzsvēra Kulbergs.
Viņš sacīja, ka līdzīgs sertifikācijas process iepriekšējos gados ir sevi attaisnojis Igaunijā, kur 39 nozares lielākie un vismodernāk aprīkotie uzņēmumi (ar ikgadējo apgrozījumu līdz 50% no visu auto servisu apjomiem) ir sertificēti un ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē ir mazāks par 10%. Pēc Kulberga sacītā, Igaunijā apdrošinātāju atlīdzību izmaksas skaidrā naudā netiek praktizētas, bet remontu apmaksa, ieskaitot visus nodokļus, no apdrošinātājiem tiek veikta ar pārskaitījumu sertificētām darbnīcām.
95% auto pakalpojumu uzņēmumu Latvijā atrodas pelēkās ekonomikas zonā, savukārt nenomaksātais nodokļu apjoms auto nozarē kopumā ir 100 miljoni latu, 2010. gada decembrī atzina Kulbergs.
LETA
