Latvija par 56 miljoniem iztirgo uzturēšanās atļaujas
Šogad ārvalstu investoriem piešķirtas divas reizes vairāk uzturēšanās atļauju nekā pērn. Kopumā gada laikā Latvijā uzturēšanās atļaujas ieguvuši 830 trešo valstu pilsoņi.
Uzturēšanās atļaujas Latvijā, respektīvi – Eiropas Savienībā, trešo valstu pilsoņiem – investoriem, sāka izsniegt pagājušā gada 1. jūlijā. Ja pērn otrā pusgada laikā investoriem tika izsniegtas 127 uzturēšanās atļaujas, tad šogad jau 298. Kopumā šajā laikā uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvuši 830 cilvēki, jo tās pienākas arī investora tuvākajiem radiniekiem – laulātajiem draugiem un bērniem.
Uzturēšanās atļaujas var „nopirkt” tie investori, kuri Latvijas lielākajās pilsētās nopērk nekustamo īpašumu par 100 000, bet laukos par 50 000 latiem, vai investē ievērojamus līdzekļus Latvijas uzņēmumos (sākot no 25 000 latiem), vai iegulda vismaz 200 000 latu kādas Latvijas bankas pamatkapitālā.
No gandrīz gada laikā izsniegtajām 425 uzturēšanās atļaujām lauvas tiesu saņēmuši Krievijas investori – 332, viņiem seko Kazahstānas (29) un Ukrainas (27) pilsoņi, raksta telegraf.lv. Naski iegūt uzturēšanas atļaujas ir arī citu Neatkarīgo Valstu Savienības pilsoņi. Tās vēl ieguvuši astoņi investori no Uzbekistānas, septiņi no Baltkrievijas, pa trim no Azerbaidžānas un Kirgizstānas, kā arī pa vienam no Armēnijas, Moldovas un Tadžikistānas. Vēl tas ir ieguvuši četri Izraēlas, trīs ASV un viens Kanādas pilsonis.
Pateicoties šiem investoriem, kopumā Latvijā ir ieplūduši 56,118 miljoni latu, no tiem – 40,1 miljons nekustamajā īpašumā, 15,4 miljoni – bankās, bet uzņēmumos – 551 000.
Lielākā daļa investīciju paliek Jūrmalā, Rīgā un tas apkārtnē, kur tiek pirkti mājokli, bet pa kādam miteklim ir nopirkts arī Rēzeknē, Ludzā, Madonā, Liepājā, Cēsīs, Krāslavā, Līvānos, Talsos un citviet.
