Galvenie ģimenes uzkrājumu veidotāji ir vīrieši
Vīrieši ir galvenie uzkrājumu veidotāji ģimenē, lielāki krājēji starp Latvijas reģioniem ir Kurzemē, bet vispopulārākais uzkrājumu veids ir krājkonts, analizējot klientu datus, secinājusi "Swedbank".
Bankas Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka patlaban vērojams, ka Latvijas iedzīvotāju krājēja profils aizvien nostiprinās, un naudas uzkrāšana kļūst par ieradumu, nevis neplānotu aktivitāti. Arī depozītu termiņi kļūstot aizvien garāki, signalizējot par iedzīvotāju stabilitātes sajūtu par finansiālo nākotni.
Kā liecina "Swedbank" dati, vispopulārākais uzkrājumu veids ir krājkonts, ko klienti izvēlas regulāru, bet mazāku summu uzkrāšanai katru mēnesi. Savukārt termiņdepozītu izvēlas jau lielāku summu uzkrājumiem. Vislielākais noguldījumu apjoms ir depozītos uz 6 līdz 12 mēnešiem, kas veido 37% no visu ieguldījumu apjoma.
Saskaņā ar datiem vīrieši ir galvenie uzkrājumu veidotāji ģimenē. Viņu vidējā ieguldījuma summa uz vienu klientu ir par 60% lielāka nekā vidēji daiļā dzimuma pārstāvēm, tādējādi bankas eksperti secinājuši, ka vīrieši visbiežāk ir galvenie ģimenes apgādnieki.
Vislielākie krājēji esot kurzemnieki - vidēji uz vienu ieguldītāju ir vislielākā ieguldījumu summa, apsteidzot rīdziniekus par 18%. Kurzemnieki noguldījumiem izvēlas garākus termiņus vairāk nekā citu reģionu klienti, un 83% gadījumā izvēlas tieši termiņdepozītu savu noguldījumu veikšanai.
Rīdzinieki izvēlas ieguldījumus veikt vairākos termiņdepozītos biežāk nekā citi Latvijas reģionu iedzīvotāji, kur vidēji uz vienu klientu ir 1,5 termiņdepozīti. Tuvākie sekotāji ir kurzemnieki ar 1,4 līgumiem. Tāpat no apkopotajiem datiem varot secināt, ka rīdzinieki ir mērķtiecīgi krājēji, jo mērķa krājkontā viens klients vidēji uzkrāj vairāk nekā citos reģionos.
Latgalieši noguldījumus krājkontā izmanto vairāk nekā Rīgā vai citos reģionos. Krājkontos noguldīti 30% latgaliešu uzkrājumu. Arī šī novada iedzīvotāji vairāk par citiem novadiem ieguldījuši investīciju depozīta, apsteidzot tuvāko sekotāju Zemgali par 57%.
Vidzemnieki biežāk izvēlas uzkrājumu bērnam biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji, kopumā no visiem saviem uzkrājumiem 2% novirzot bērna nākotnei, un vidēji vienam bērnam jau uzkrājuši nedaudz virs 1000 latiem.
Zemgales iedzīvotāji, ieguldot investīciju depozītā, labprāt izmanto vairākus līgumus, un vidēji uz vienu klientu ir 1,8 līgumi.
"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī sasniegusi 24 miljonus latu, informēja Jakubovska. 2010. gada pirmajā ceturksnī Latvijas lielākā komercbanka bija strādājusi ar 48 miljonu latu zaudējumiem.
Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, "Swedbank" ieņēmumi 2011.gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 10% - līdz 32 miljoniem latu, savukārt izdevumi samazinājās par 13% - līdz 14 miljoniem latu. Izdevumu/ienākumu koeficients 2011.gada pirmajā ceturksnī bija 45%.
"Swedbank" šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas banku sektorā turpina saglabāt līderpozīcijas galvenajos biznesa rādītājos ar 22,8% kredītu tirgus daļu, 14,7% noguldījumu tirgus daļu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.
Žurnāla "Kapitāls", "IBS Prudentia" un biržas "NASDAQ OMX Riga" veidotajā 2009.gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā "Swedbank" ieņem 8.vietu. Eksperti novērtējuši "Swedbank" kā 230,39 miljonus latu vērtu kompāniju. 2008.gadā "Swedbank" šajā topā ieņēma 1.vietu ar 873,88 miljonu latu vērtību.
LETA
