Latvijas Gāze cer arī turpmāk piesaistīt ES līdzekļus Inčukalna krātuvei

Viņš stāstīja, ka, ņemot vērā krātuves vecumu, tiks izstrādāta jauna tālākas krātuves attīstības un drošības programma, kas faktiski būs tehniski ekonomiskais pamatojums. Programmā būs iekļauti pasākumi, kas tuvākajos gados jāveic, kā arī izmaksas.

Ar programmu plānots iepazīstināt Eiropas Komisiju, sacīja Dāvis, paužot cerību, ka izdosies iegūt līdzfinansējumu.

LG preses sekretārs Vinsents Makaris biznesa portālu "Nozare.lv" informēja, ka tas būs otrais šāds pētījums par Inčukalna pazemes gāzes krātuves attīstību. Pirmais tika veikts, pieņemot, ka patēriņš augs un paredzot arī savienojumu starp Igauniju un Somiju, taču tagad situācija ir mainījusies, parādījušies arī jauni projekti, piemēram, sašķidrinātās gāzes terminālis. Līdz ar to nepieciešama jauna izpēte.

Makaris norādīja, ka ar līdz šim piešķirtā ES līdzfinansējuma palīdzību tiek rekonstruēti 15 urbumi, taču nepieciešams rekonstruēt arī citus.

LG gada pārskatā teikts, ka pagājušajā gadā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ticis sagatavots saīsinātais Latvijas gāzes apgādes sistēmas attīstības projekts, kas paredz gan Inčukalna pazemes gāzes krātuves, gan gāzesvadu tīklu attīstību. Projekts ir iekļauts Latvijas Ārlietu ministrijas veidotajā ES atbalsta saņemšanai virzīto projektu sarakstā.

Kā ziņots, EK pirmo reizi piešķīrusi LG projektiem līdzfinansējumu, un pērn sākts projekts, kas turpinās šogad. Kopējais EK līdzfinansējums ir desmit miljoni eiro (septiņi miljoni latu), no kuriem 2,5 miljoni eiro (1,7 miljoni latu) atvēlēti Daugavas zemūdens šķērsojuma izbūvei, bet 7,5 miljoni eiro (5,2 miljoni latu) - 15 urbumu modernizācijai.

EK lēmums saistīts ar LG un "Lietuvos Dujos" enerģētikas atveseļošanas programmā sagatavoto projektu gāzesvadu savienojuma kapacitātes palielināšanai un gāzes piegādes drošības uzlabošanai starp Latviju un Lietuvu, kas EK tika iesniegts 2009. gadā.

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzstādīta gāzes sausināšanas iekārta, kas izmaksāja aptuveni desmit miljonus latu un kas palīdzēs paaugstināt krātuves efektivitāti.

Vēl pērn sākts kompresora remonts krātuves otrajā kompresoru cehā. Agregāta kapitālā remonta rezultātā samazināsies riski, kas ir saistīti ar iespējamiem bojājumiem un krātuves dīkstāvi remontu laikā. Kopējās izmaksas ir aptuveni 1,3 miljoni latu.

Kā ziņots, pagājušajā gadā LG strādājusi ar 26,47 miljonu latu peļņu, kas bija par 32,5% vairāk nekā 2009. gadā, kad LG peļņa bija 19,97 miljoni latu. 2010.gada 12 mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 353 miljoniem latu, kas ir par 7,2% vairāk nekā attiecīgajā 2009. gada periodā un par 25% vairāk nekā tika plānots budžetā.

Kompānijas lielākie akcionāri ir "E.ON Ruhrgas International" ar 47,2% akciju, "Gazprom" ar 34% un SIA "Itera Latvija" ar 16%.

Žurnāla "Kapitāls", "IBS Prudentia" un "NASDAQ OMX Riga" 2010.gada pētījumā "101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums" LG ar uzņēmuma vērtību 226,18 miljoni latu ierindojas septītajā vietā.

LETA