Baltijas jūras reģions ieņem īpašu pozīciju globālajā kravu sadalē; konkurence saasinās

Intervijā portālam Nozare.lv viņš sacīja: "Lai arī kravu plūsmas ir pietiekami lielas un pietiek visiem, taču no ģeogrāfiskā stāvokļa praktiski gan Lietuvai, gan Igaunijai un Latvijai ir identiskas priekšrocības. Konkurente ir arī Somija, kas ieņem vienu no svarīgākajām lomām tranzītkravu apgrozījumā starp Krieviju un pārējo pasauli," sacīja Kabaškins.

Šādā situācijā biznesa partnera, kurš veic tranzīta pārvadājumus no Baltijas reģiona, ilglaicīga zināšana sniedzot priekšrocības. Esot piemēri, kas ļaujot ilgtermiņā iegūt priekšrocības. Lietuvai tā esot koordinēta nacionālā politika ar lozungu - "Lietuva - vienots loģistikas centrs", kas apvieno politiķus, akadēmiski zinātnisko sfēru, biznesu.

Igaunijā situācija esot līdzīga Lietuvai. "Lai gan tur pat nav tādas Transporta ministrijas un ar šo sfēru nodarbojas Ekonomikas ministrija, igauņi mērķtiecīgi un plānveidīgi veido koncentrētu politiku. Varbūt tā nav tik globāla un ambicioza kā Lietuvai, jo tai ir mazāk izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, taču igauņi atrod savu nišu," uzsver Kabaškins.

Viņš skaidro, ka Igaunija ļoti aktīvi virza "Rail Baltica" projektu. Tikko esot sākušas pirmās tikšanās, lai atklātu jauno projektu "Rail Baltica - Russia", kas orientēsies uz atvasinājumu ar Sanktpēterburgu. Tas patlaban esot starta projekts, un nav konkrēti zināms, kādā virzienā tas tiks attīstīts.

Profesors skaidro, ka dzelzceļus neceļ uz diviem trim gadiem, un viss ir jāizsver ilgtermiņā. "Mēs vēl tagad braucam pa tiem ceļiem, kas tika celti cara impērijas laikā, kas nosaka arī Latvijas šodienas priekšrocības, tāpēc jāsaprot, cik būs jātērē tagad un kādas būs dividendes valstij pēc 20 līdz 30 gadiem," uzsvēra profesors.

Tuneļa Tallina-Helsinki projekts, kurš ir gana ambiciozs, varot kardināli mainīt tranzīta spēku samēru reģionā, jo Somija tad iegūst pieeju Eiropas sauszemes teritorijai, kuras tai tagad nav. 85% tās tranzīta kravas tiek transportētas pa jūras ceļiem. Tas būtiski mainīšot Krievijas kravu tranzītu.

"Tad kravas no Sanktpēterburgas nāks nevis uz Latviju vai Lietuvu, bet gan uz Helsinkiem un tālāk pa Latvija teritoriju uz Eiropu. Te ir jāanalizē un jāmodelē situācija, ņemot vērā dinamiku, taču Latvija šādus pētījums neveic," sacīja Kabaškins.