Ofšora izveidošana vidēji maksā 3000 līdz 5000 eiro
Ārzonas kompānijas dibināšana vidēji izmaksā no 3000 līdz 5000 eiro (no 2108 līdz 3514 latiem), biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja "Lowtaxcompany" aģents, kurš vēlējās savu vārdu nepubliskot.
Vienlaikus viņš minēja, ka cenas var būt arī augstākas un ir atkarīgas no tā, cik liels ir uzņēmums, kāda ir tā specifika un kādas naudas summas ārzonās apgrozīsies. Ofšora izveides izmaksas ietekmē arī izvēlētā valsts.
Aģents, kurš nodarbojas ar ofšora kompāniju dibināšanu, saka, ka Latvijā šīs tirgus ir salīdzinoši neliels un par lielākajiem tirgiem uzskatāma Krievija un Ukraina, kuras uzņēmēji arī veido lielāko klientu loku pakalpojuma piedāvātajiem Latvijā.
Latvijā ofšorus pārsvarā izvēloties veidot, piemēram, metālapstrādes nozares uzņēmumi, kā arī dažādi finanšu konsultanti. Lielākoties ārzonu kompānijas dibinot to uzņēmumu īpašnieki, kuru ienākumos nozīmīgu daļu veido eksports un darījumi ārpus Eiropas Savienības (ES).
"Tas ir vienkāršāk biznesam, jo atkrīt virkne pavadzīmju, deklarāciju un citu papīru. Ja uzņēmums nepiedalās valsts iepirkumos, tad ofšors tam dod vairākas priekšrocības," sacīja eksperts.
Viņš atzina, ka, lai arī ofšoru dibināšana nav "Lowtaxcompany" pamata bizness, darba šajā lauciņā pietiek.
Ik mēnesi "Lowtaxcompany" vidēji izveido divus trīs ofšorus, un lielākā aktivitāte esot vērojama gada sākumā un beigās pirms iepriekšējā finanšu gada atskaišu nodošanas Valsts ieņēmumu dienestā, kad uzņēmumi konstatē lielus ienākumus, par kuriem Latvijā būtu jānomaksā arī lieli nodokļi. "Tad visi attopas un kā sadeguši meklē iespējas izveidot ārzonas kompāniju," sacīja "Lowtaxcompany" aģents.
Pēc viņa sniegtās informācijas, Latvijā ir aptuveni piecas kompānijas, kas kā atsevišķu pakalpojumu piedāvā ārzonas kompāniju dibināšanu, bet vēl ir aptuveni 10 līdz 15 biznesa konsultāciju uzņēmumi, kuri ofšoru dibināšanu piedāvā aiz vārdiem "nodokļu optimizācijas konsultācijas".
Ja ārzonas kompāniju nepieciešams dibināt kādā no ES valstīm, visbiežāk tiek izvēlēta Anglija vai Kipra, savukārt citos gadījumos populārākās ir Seišelu salas un Britu Virdžīnu salas. Pie lielākām naudas summām, virs miljona eiro (702 800 latiem), ārzonu dibināšanai vislabāk esot izvēlēties Šveici, kur ir drošākā banku sistēma pasaulē un, pat ja tiesas lēmums Latvijā liks šos kontus arestēt, to nebūs tik viegli izdarīt un kontus vēl pirms tiesas lēmuma izpildes varēs paspēt iztukšot.
Taujāts, kā ofšoru dibināšanas praksi Latvijas uzņēmēju vidū mainīs grozījumi Komerclikumā, kas paredz atklāt uzņēmumu patieso labuma guvējus, "Lowtaxcompany" pārstāvis sacīja, ka tas pilnīgi neko nemainīšot, vienīgi ļaušot dibināšanas starpniekiem vairāk nopelnīt.
"Lowtaxcompany" mājaslapā kā galvenās ārzonas kompānijas priekšrocības tiek minētas drošība pret tiesas spriedumiem, proti, ASV tiesu spriedumi un citu valstu tiesu izpildraksti netiek atzīti ārzonu jurisdikcijās, aizsardzība no šķiršanās sekām, jo laulību vai šķiršanās sekas netiek atzītas vai izpildāmas ārzonu jurisdikcijās, nodokļu neesamība, jo ārzonu jurisdikcijās dibinātie ārzonu trasti vai starptautiskās uzņēmējsabiedrības netiek apliktas ar nodokļiem.
Tāpat ofšors sniedzot aizsardzību no bankrota sekām, jo ārzonu jurisdikcijās netiek atzītas kreditoru prasības, lielākajā daļā ārzonu jurisdikciju nav nepieciešams veidot gada pārskatus, īpašnieks var saglabāt anonimitāti, vienlaikus uzturot pilnīgu kontroli pār ārzonu uzņēmumu, izmantojot internetbanku un citus tiešsaistes pakalpojumus, kā arī ārzonu uzņēmumiem vai trastiem nav pamatkapitāla prasības.
Kā zemo nodokļu valstis norādītas Honkonga, Britu Virdžīnu salas, Panama, Beliza, Jaunzēlande, Kipra, Māršala salas, Dominika, Gibraltārs, Seišelu salas, Lielbritānija, Sentkitsa un Nevisa, kā arī Bulgārija.
Arī pašu "Lowtaxcompany" vai kompāniju ar līdzīgu nosaukumu Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" Latvijā reģistrēto uzņēmumu datubāzē biznesa portālam neizdevās atrast.
Kā ziņots, šodien stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, kas prasa atklāt uzņēmumu patiesos labuma guvējus jeb ofšoru īpašniekus.
Likums nosaka, ka kapitālsabiedrības dalībnieks vai akcionārs, kurš ir fiziskā persona, uzskatāms par sabiedrības patieso labuma guvēju, ja atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju nav uzskatāma cita persona.
Dalībniekam, kurš tur pamatkapitāla daļas vai akcijas savā vārdā, bet citas personas labā, iegūstot vismaz 25% no kapitālsabiedrības daļām, ir pienākums 14 dienu laikā paziņot par to kapitālsabiedrībai, norādot personu, kuras labā šīs daļas tiek turētas.
LETA
