Eirozonas krīze ne tuvu nav beigusies

Kā atgādina SEB eksperti, pēdējo nedēļu laikā lielākā daļa parādos dziļi iestigušo valstu pieredzējušas strauju to suverēno kredītreitingu pazemināšanos. Tieši pirms mēneša Grieķijas valsts kredītreitings tika samazināts līdz zemākajam līmenim starp visām pasaules valstīm. Pagājušās nedēļas laikā aģentūra "Moody’s" pazemināja Portugāles un Īrijas kredītreitingu zem investīciju kategorijas.

Tāpat par situācijas nopietnību liecinot valsts obligāciju ienesīguma likmes šīm trim valstīm. Grieķijai tie ir vairāk nekā 17%, bet Portugālei un Īrijai - 13%.

Finanšu tirgos esot vērojama pieaugoša nervozitāte par Itālijas un Spānijas ekonomisko stāvokli. Ja arī šajās valstīs situācija pasliktināsies, SEB uzskata, ka tas mainīs visas Eiropas krīzes apturēšanas stratēģiju. Salīdzinoši nelielo eirozonas valstu finanšu situāciju ar tagadējām palīdzības programmām vēl varot saglābt, bet, ja eirozonas trešā un ceturtā lielākā ekonomika, attiecīgi Itālija un Spānija, sāks grīļoties, visticamāk, būs nepieciešami daudz lielāka mēroga pasākumi.

Vienlaikus eksperti saka, ka Itālija ir daudz labākā situācijā nekā eirozonas vājākie ķēdes posmi, jo tās budžeta deficīts ir kontrolējams. Itālijas ekonomikas un finanšu ministrs Džūlio Tremonti esot ievērojis stingru fiskālo politiku kopš krīzes sākuma. Turklāt lielākā Itālijas valsts parāda daļa atrodas vietējo investoru rokās.

Tomēr liela Itālijas problēma esot tā, ka pēdējos ceturkšņos tās ekonomika gandrīz vispār nav augusi, līdz ar to situācija var strauji pasliktināties. Vēl viens pamats uztraukumam esot premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš varētu piekāpties populistiskām prasībām.

Savukārt Spānijā valdības parāds ir salīdzinoši neliels, bet privātā sektora kredītsaistību apjoms ir lielākais Rietumu pasaulē. Augstās procentu likmes, gausa ekonomikas atveseļošanās un paaugstinātais bezdarba līmenis var izraisīt negatīvu cenu spirāli nekustamā īpašuma tirgū, kas var būtiski samazināt patēriņu un pasliktināt nacionālās ekonomikas stāvokli.

SEB investīciju stratēģijas komanda prognozē, ka eirozonas akūtās problēmas tiks atrisinātas, tomēr nākamā gada laikā Grieķijas valsts parāda restrukturizācija būs neizbēgama. "Cerams, ka zaudējumi parāda norakstīšanas rezultātā tiks sadalīti starp pietiekami daudziem kreditoriem, lai finanšu sistēmas stabilitāte netiktu būtiski apdraudēta," norāda SEB eksperti.

Viņuprāt, vissmagāk cietīs Grieķijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri saskarsies ar papildu prasībām, lai atjaunotu budžeta disciplīnu. Grieķijas bankas, kā arī bankas un pensiju fondi citur Eiropā arī tiks ietekmēti, jo tie ir investējuši Grieķijas valsts obligācijās. Visbeidzot arī Eiropas centrālā banka ir uzpirkusi Grieķijas obligācijas lielā apjomā.

Tiek sagaidīts, ka arī Portugāle, visticamāk, piedzīvos parāda pārstrukturizāciju. SEB uzskata, ka tas notiks kādā brīdī 2012.gadā. Līdzīgi kā Grieķija, arī Portugāle cīnās ar strukturālām problēmām, zemu produktivitāti un konkurētspēju. Turklāt Portugāli raksturo ekonomikas nesabalansētība un augsts finanšu sektora parādsaistību apjoms.

SEB vērtējumā lielākais izaicinājums eirozonas politiķiem ir dalībvalstu sadarbības uzlabošana un sistemātisku pieeju identificēšana, izbeidzot haotiskus pēdējā brīža risinājumu meklējumus akūtas krīzes situācijās individuālu valstu līmenī.

"Diemžēl pašlaik sadarbība nav tā labākā. Paralēli jāuzklausa sūdzības no bagāto dalībvalstu iedzīvotājiem, kuri negrib maksāt rēķinus, un nabadzīgāko valstu pilsoņiem, kuri negrib īstenot nepieciešamās reformas. Augošā neuzticības plaisa starp ierēdņiem un balsotājiem veicina populisma tendences, kas noteikti neļaus atrisināt lielākos izaicinājumus, ar ko eiro valūtas projekts saskaras," skaidro SEB ekonomisti, kuru skatījumā tas viss būs milzīgs izglītošanas un komunikāciju izaicinājums Eiropas Savienības (ES) līderiem, lai spētu pārliecināt iedzīvotājus, ka vislabākais risinājums var tikt sasniegts tikai caur kopēju koordinētu rīcību.

Bankas eksperti paredz, ka eirozonas krīzes, visticamāk, vēl ilgu laiku ietekmēs finanšu tirgus, lai arī drāmas attīstības process izraisīs periodisku riska apetītes zudumu. No otras puses, globāli vērtējot, uzņēmumi esot labi kapitalizēti un spēj gūt augstu peļņu. Arī procentu likmes ir zemā līmenī, un pasaules ekonomikas augšanas temps ir virs vidējā vēsturiskā rādītāja. Tas padarīs riskanto aktīvu tirgus mazāk uzņēmīgus pret eirozonas krīzes ietekmi.

SEB eksperti domā, ka ES neapturēs globālās ekonomikas augšupeju, kas var turpināties vēl kādus pāris gadus. Tā vietā tiek pat prognozēts ekonomikas attīstības tempu paātrinājums šā gada trešajā ceturksnī. To visvairāk ietekmēs ekonomikas attīstība ASV un Japānā.

LETA